Neibāde (Saulkrasti)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Neibāde (vācu: Neubad — jaunā peldvieta) ir Saulkrastu pilsētas daļa uz ziemeļiem no Pēterupes. Atrodas starp Rīgas līča krastu un Rīgas—Skultes dzelzceļu (stacija Saulkrasti).
- Šis raksts ir par Saulkrastu pilsētas daļu. Par upi skatīt rakstu Kančupe.
| Neibāde | |
|---|---|
| Pilsētas daļa | |
 Neibāde | |
| Koordinātas: 57°16′50″N 24°24′50″E | |
| Valsts | Latvija |
| Novads | Saulkrastu novads |
| Pilsēta | Saulkrasti |
| Apvienoja ar Pēterupi | 1933. gadā |
| Augstums | 10 m |
| Pasta nodaļa | LV-2160 Saulkrasti |
Neibādē atrodas Saulkrastu slimnīca, bērnudārzs "Rūķītis", katoļu baznīca (1998) un estrāde ar pieminekli Lēdurgas muižniekam K. Reiternam (1877), kurš 19. gs. sākumā nodibināja Neibādes peldvietu.
Vēsture
Pirmās vasarnīcas un peldvietu pie Ķīšupes ietekas jūrā uz Bīriņu muižas zemes 1823. gadā uzcēla tās īpašnieka Ludviga Augusta Mellīna (1754—1834) znots Lēdurgas muižas īpašnieks Kārlis fon Reiterns. Tā kā tā atradās uz ziemeļiem no daudz senākās Pēterupes un Pabažu peldvietas, tad jauno kūrortu nosauca par Neibādi. 1835. gadā Neibādi nopirka viņa svainis Aleksis Gērans Pistolkorss (1792—1870). Pēc viņa dēla Augusta fon Pistolkorsa laulībām ar Pēterburgas miljonāra Štiglica audžumeitu Emīliju Harderi 1860. gadā tika pabeigta Bīriņu muižas pils celtniecība un sākās būvdarbi Neibādes jūrmalā. Kā viena no pirmajām tika uzcelta Neibādes kūrmāja (Kurhaus), tad viesnīca, restorāns un māja ar uzsildīta jūras ūdens vannām (vannūzis). Blakus kūrmājas laukumam iekārtoja parku. No 1875. gada Bīriņu muižas īpašnieks sāka pārdot zemesgabalus vasarnīcu būvēm arī citiem Vidzemes muižniekiem. Īsā laikā Neibādes teritorija tika apbūvēta ar greznām vasarnīcām.[1]
1933. gadā Neibādi apvienoja ar Pēterupes ciemu un pārdēvēja par Saulkrasti, vēlāk par Saulkrastiem. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Rūjiena atklāšanas 1935. gadā starp Neibādi un Pēterupi iekārtoja Saulkrastu dzelzceļa staciju.
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.