From Wikipedia, the free encyclopedia
Modernā pieccīņa ir piecu dažādu sporta veidu apkopojums: šaušana, paukošana, peldēšana, jāšana ar zirgu un kross.[1][2] Starptautiski sporta veidu pārvalda Starptautiskā modernās pieccīņas federācija (Union Internationale de Pentathlon Moderne; UIPM), katrā valstī ir nacionālā federācija, kas ir pakļauta UIPM.[1]
 | Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Moderno pieccīņu izveidoja mūsdienu Olimpisko spēļu organizēšanas iniciators Pjērs de Kubertēns.
Vārds "modernā" ir pielietots, lai mūsdienās iepazīto pieccīņu atšķirtu no Antīkajās olimpiskajās spēlēs esošo pieccīņu: skriešana, cīņa, tāllēkšana, šķēpa mešana un diska mešana.
Pirmoreiz olimpisko spēļu programmā modernā pieccīņa tika iekļauta 1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs.[3] Laikā no 1952. līdz 1992. gada olimpiskajām spēlēm, vīrieši sacentās arī komandu pieccīņā. Savukārt sievietes modernajā pieccīņā sacenšas kopš 2000. gada Sidnejas Olimpiskajām spēlēm. Kopš 1949. gada neolimpiskajos gados notiek Pasaules čempionāts.[3]
Sākotnēji sacensības notika 4—5 dienās, vienas dienas formāts tika ieviests 1996. gadā.
2008. gada novembrī UIPM nobalsoja par noteikumu maiņu, sākot ar 2009. gada sākumu.[4] Tika nolemts par skriešanas un šaušanas apvienošanu. Tāpat kā biatlonā, tagad arī modernajā pieccīņā sportisti ik pēc 1 km noskriešanas cenšas nošaut piecus mērķus (pistole ir jāpārlādē pēc katras izšaušanas). Tā tiek aizvadīti trīs apļi (3 km un 15 mērķi).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
