Miegs (Kurbē)

"Miegs" (franču: Le Sommeil) ir franču gleznotāja Gistava Kurbē^[2] erotiska^[3] eļļas krāsas glezna, tapusi 1866. gadā.^[4] Glezna, kurā attēlotas lesbietes, zināma arī ar nosaukumiem "Divas draudzenes" (Les Deux Amies) un "Laiskums un iekāre" (Paresse et Luxure).

Miegs
Le Sommeil
Mākslinieks	Gistavs Kurbē [1]
Gads	1866
Medijs	eļļas krāsa, audekls [1]
Temats	lesbiete
Izmēri	135, 158 cm (53, 62 in)[1] × 200, 224 cm (79, 88 in)[1]
Atrašanās vieta	Petit Palais
Īpašnieks	Halils Šerifs Pašā, municipality of Paris, Žans Batists Fors
Kolekcija	Musée des Beaux-Arts de la ville de Paris [1]
Inventāra nr.	PPP3130 [1]
[labot Vikidatos]

Vēsture

Gleznu pasūtīja Osmaņu impērijas panīkuma laika diplomāts un mākslas kolekcionārs Halils Šerifs Pašā, kurš kopš 1860. gada dzīvoja Parīzē.^[5][6] Gleznu, līdzīgi kā citus Kurbē darbus kā "Pasaules sākums", līdz 1988. gadam nebija atļauts publiski izrādīt. Kad "Miegs" tika izvietots mākslas tirgoņa izstādē 1872. gadā, par to tika sastādīts policijas protokols.^[7] Viena no gleznas modelēm bija Džoanna Hifermana, kura tobrīd bija cita gleznotāja, Džeimsa Ebota Vistlera mīļākā. Drīz pēc tam izjuka Vistlera attiecības Hifermani, bet viņa viedoklis par Kurbē mainījās uz slikto pusi.^[3]

Lesbiešu un geju vēstures un kultūras enciklopēdija apraksta "Miegu" kā "slavenu" gleznu. Tā ietekmēja 19. gadsimta mākslu, jo pēc tās publiskas izstādīšanas vairāki mūsdienu mākslinieki ietekmējās un radīja darbus par lesbiešu pāru tēmu. Šīs tēmas atkārtota izmantošana palīdzēja cīņā ar tabu lesbiešu attiecību jautājumos.^[4]

Šobrīd "Miegs" atrodas Parīzes muzeja Petit Palais kolekcijā.^[5]

Apraksts

Gleznā attēlotas divas kailas sievietes, kas guļ gultā, savijušās erotiskā apskāvienā, atpūšoties pēc dzimumakta.^[2]

Aina attēlota guļamistabā ar dažādiem tekstilizstrādājumiem un dekoratīvām mēbelēm. Fonā ir tumši zils samta aizkars, bet labajā stūrī ir galds ar dekoratīvu ziedu vāzi. Priekšplānā ir neliels koka galds, kurā ir trīs priekšmeti — krāsains flakons (neliels trauks), caurspīdīga kristāla vāze un kauss. Izņemot šīs mēbeles, gleznā nekas neaizēno galvenos tēlus — sievietes.^[3]

Vienai no gulošajām sievietēm ir rudi mati, bet otra ir brunete. Krāsu kontrastam starp sievietēm Kurbē izmantoja matu cirtas. Gultā mētājas saplīsusi pērļu kaklarota un matu sprādze, kas norāda uz iepriekš notikušajām darbībām.^[3]

Analīze

Gleznu ietekmēja Šarla Bodlēra dzejolis "Delphine et Hippolyte" no viņa kolekcijas Ļaunuma puķes.^[2][8][9] "Miegs" ticis interpretēts kā reālisma glezna, kurā ķermeņi attēloti detalizēti, atstājot arī visas nepilnības.^[3]

Atsauces

1. https://www.parismuseescollections.paris.fr/fr/petit-palais/oeuvres/le-sommeil; pārbaudes datums: 17 jūlijs 2020.
2. Wendy Michallat. Lesbian inscriptions in Francophone society and culture. Durham Modern Languages, 2007. 8. lpp. ISBN 978-0-907310-62-4. Skatīts: 2012. gada 17. februāris.
3. Dorothy M. Kosinski, Gustave Courbet's The Sleepers. The Lesbian Image in Nineteenth Century French Art and Literature, Artibus et Historiae, Vol. 9, No. 18 (1988), p.187
4. George Haggerty, Bonnie Zimmerman. Encyclopedia of lesbian and gay histories and cultures. Taylor & Francis, 2000. 311. lpp. ISBN 978-0-8153-3354-8. Skatīts: 2012. gada 17. februāris.
5. Le Sommeil, Petit Palais
6. Griselda Pollock. Differencing the canon: feminist desire and the writing of art's histories. Routledge, 1999. 315. lpp. ISBN 978-0-415-06700-3. Skatīts: 2012. gada 18. februāris.
7. Sarah Faunce, Linda Nochlin. Courbet reconsidered. Brooklyn Museum, 1988. 176. lpp. ISBN 978-0-300-04298-6. Skatīts: 2012. gada 18. februāris.
8. Elisabeth Ladenson. Dirt for art's sake: books on trial from Madame Bovary to Lolita. Cornell University Press, 2007. 75–. lpp. ISBN 978-0-8014-4168-4. Skatīts: 2012. gada 17. februāris.
9. Elisabeth Ladenson. Proust's Lesbianism. Cornell University Press, April 2007. 25. lpp. ISBN 978-0-8014-7350-0. Skatīts: 2012. gada 17. februāris.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miegs.