Mesapi

Mesapi (grieķu: Μεσσάπιοι) ir sena Itālijas teritorijā dzīvojoša tauta, kas apdzīvoja tās dienvidaustrumu daļu (Apūliju). Pētnieku lielāka daļa uzskata, ka mesapi ir ilīriešu pēcteči, kas pāri Adrijas jūrai pārceļoja no Balkāniem. Taču ir tradīcija, kas, balstoties uz Herodotu, uzskata tos par Krētas iedzīvotāju pēctečiem. Pēc Herodota bijušie krētieši saucās par "mesapu japigiem". Pēc visa spriežot pēc to ieceļošanas mesapu sastāvā iekļāvās arī Apenīnu pussalas autohtonie iedzīvotāji, taču nav īsti skaidrs, vai šie pamatiedzīvotāji bija radniecīgās attiecībās ar blakus esošās Grieķijas un Egejas jūras salu pirmsindoeiropeiskajiem iedzīvotājiem. Iespējams, ka vēlākie migranti no Krētas salas, par kuriem minēja Herodots, bija radniecīgi Itālijas autohtoniem, bet varbūt arī nē.

Pēc nostāstiem taču Mīnojs, meklējot Dedalu, ieradās Sikānijā (tagadējā Sikēlijā). Pēc kāda laika pēc dievības iedvesmas visi krētieši, izņemot polihnitus un presijus, devās lielā ceļojumā uz Sikēliju un piecu gadu garumā turēja aplenkumā Kamikas pilsētu, kur manā laikā dzīvoja akragantīnieši. Tomēr viņi nespēja ne ieņemt pilsētu, ne arī palikt ilgāk valstī, ciešot badu. Un beigu beigās tie devās mājās. Atceļā pie Japigijas krastiem tos pārsteidza briesmīga vētra un izmeta kuģus krastā. Viņu kuģi bija sasisti, un tādēļ, zaudējot jebkādu iespēju atgriezties Krētā, viņi dibināja tur pilsētu Hiriju un palika dzīvot tajā zemē. Krētiešu vietā, nomainot savus vārdus, tie kļuva par Japigas mesapiem, un no salu tautas tie pārtapa par kontinenta iedzīvotājiem. No Hirijas pilsētas tie dibināja citas apmetnes, kuras pēc daudziem gadiem centās iznīcināt Taranto ļaudis, ciešot lielus zaudējumus. Tas bija visasiņainākais slaktiņš (hellēņu starpā) no visiem man zināmajiem. Turklāt smagi cieta gan tarantieši, gan reginieši.

(Herodots)

Trozella, mesapu keramisko trauku tips, divosu krūkas veidā.

Mesapu valoda kļuva par dialektu grupas nosaukumu, kurā bez pašiem mesapiem runāja arī tiem tuvie japigi un pevketi. Mesapiem bija arī rakstība, un tie pat sastādīja kartes. Uz viņiem attiecina arī vairāku Itālijas pilsētu dibināšanu, piemēram, Leče. Pirra karu laikā mesapu zemessardze cīnījās grieķu pusē. Mūsu ēras sākumā romieši tos pakļāva un romanizēja. Lingvists Jūliuss Pokornijs mesapu etnonīmu atvasināja no pirmsindoeiropiešu *medhyo- ‘vidējais’ un -apia (<*ap-, ‘ūdens’).