Mehmeds V

Mehmeds V (turku valodā: Mehmed V Reşad vai Reşat Mehmet) (1844. gada 2. novembris — 1918. gada 3. jūlijs), Osmaņu impērijas 35. sultāns un sultāna Abdulmedžida I dēls. Mehmeds V 30 gadus tika turēts slēgtajā Osmaņu pils harēmā tāpat kā visi viņa priekšgājēji. Deviņus gadus no šī perioda viņš bija pilnīgi viens un pa šo laiku nodarbojās ar senās persiešu dzejas studēšanu un kļuva par atzītu dzejnieku.

Mehmeds V
Padišahs un visu ticīgo Kalifs
Valdīšana	1909. gada 27. aprīlis — 1918. gada 3. jūlijs
Investitūra	1909. gada 27. aprīlis
Priekštecis	Abdulhamids II
Pēctecis	Mehmeds VI
Pilns vārds	Sultāns Rešats Mehmets V
Tituli	Sultāns Hans Padišahs Abu Zemju un Abu Jūru Hākans Osmaņu nama valdnieks Sultānu Sultāns Hanu Hans Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis Imperators
Dzimš. datums	1844. gada 2. novembrī
	Konstantinopole
Miršanas dat.	1918. gada 3. jūlijā (73 gadu vecumā)
	Konstantinopole
Apglabāts (-a)	Konstantinopole
Atvases	Mehmets Nedžmettins Mehmets Zijaettins Ēmers Hilmi
Dinastija	Osmaņu dinastija Osmaņu kalifāts
Himna	Rešadije, autors: Italo Selveli
Tēvs	Abdulmedžids I
Māte	Guldžemala Kadina efendi

Pirmā pasaules kara Centrālo lielvalstu valdnieki: Vācijas Vilhelms II, Osmaņu impērijas Mehmeds V un Austroungārijas Francis Jozefs.

Valdīt viņš sāka 1909. gada 27. aprīlī bez reālas varas. Faktiski visus lēmumus pieņēma vairāki Osmaņu valdības locekļi un Pirmā pasaules kara laikā tie bija „Trīs pašā”: Envers pašā, Mehmeds Talats pašā un Ahmeds Džemals pašā.

Politiski ievērojams Mehmeds V bija tikai ar vienu savu lēmumu, kad 1914. gada novembrī viņš oficiāli pasludināja džihādu pret sabiedrotajiem. Tā bija pēdējā reize vēsturē, kad oficiāli pasludināts džihāds, jo 1924. gadā kalifāts tika likvidēts. Džihāda pasludināšanai nebija ievērojamu seku, neskatoties uz to, ka Osmaņu impērijā dzīvoja liela daļa musulmaņu. Turklāt, arābi 1916. gadā apvienojās ar britu spēkiem pret Osmaņu impērijas varu, sarīkojot Arābu apvērsumu.

1917. gada 15. oktobrī Mehmeds V Stambulā uzņēma savu sabiedroto Vācijas ķeizaru Vilhelmu II.

1918. gada 3. jūlijā 73 gadu vecumā Mehmeds V mira un viņa kaps atrodas vēsturiskajā Ejipas rajonā Stambulā. Savu dzīvi viņš bija pavadījis pārsvarā visu laiku Dolmabahčes pilī un Jildizas (Zvaigznes) pilī Stambulā. Mehmedam V bija divi dēli: princis Mehmeds Zijaeddins (1873—1938) un princis Ēmers Hilmi (1888—1935), bet vienīgā meita princese Refia mira vēl zīdaiņa vecumā. Viņa dēls Mehmeds Nedžmeddins (1878-1913) bija Karsas gruzīnietes Dīrridemas dēls, bet Dīrridema šķīrās no sultāna 1887. gadā un otrās sievas vietā nokļuva konkubīne Mihrengiza.

Mehmedam Nedžmedina vienīgais dēls princis Mehmeds Šabans efendi (1909-1982), kura māte bija gruzīniete Nihala Nura, pameta Turciju 1924. gadā un pārcēlās uz dzīvi Bulgārijā. 1966. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju, bet 1980. gadā ar savu ģimeni atgriezās Turcijā un apmetās uz dzīvi Trāķijā. Viņš apprecēja Nemzadi Hatidži sultāni, Abdulaziza mazmazmeitu un Šabana jaunākais dēls Sebahattins (1946-1998) visu savu dzīvi pavadīja Vācijā. Viņš atstājis tikai vienu pēcteci - princis Timurs Džans (1978).

Šis Osmaņu dinastijas atzars atteicās no jebkādām pretenzijām pret Turcijas valsti un tādēļ visiem šīs ģimenes locekļiem atļauts atgriezties valstī.

Mehmeda V sievas:

1. Galvenā kundze Kīmīresa: pirmā sieva un prinča Mehmeda Zijaeddina māte;
2. Kundze Dīrridema: otrā sieva un prinča Mehmeda Nedžmeddina māte;
3. Mihrengiza: otrā sieva - prinča Ēmera Hilmi un princeses Refias māte;
4. Nazpervera: trešā sieva - bez bērniem;
5. Dilfiriba: ceturtā sieva - bez bērniem.