Mežotnes muiža
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē. To klasicisma stilā pēc Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta uzcēla Johans Georgs Ādams Berlics 1798.—1802. gados. Netālu atrodas bijušās muižas ēkas — kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. No 1797. līdz 1920. gadam Mežotne bija Līvenu dzimtmuiža.
| Mežotnes pils | |
|---|---|
.JPG) | |
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | Klasicisms |
| Atrašanās vieta |
 Mežotne, Bauskas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°22′41″N 23°55′52″E |
| Būvniecības sākums | 1798 |
| Pabeigta | 1802 |
| Īpašnieks | VAS Valsts Nekustamie īpašumi |
| Celtniecība | |
| Arhitekts |
Džakomo Kvarengi Johans Georgs Ādams Berlics |
| Oficiālais nosaukums: Pils | |
| Aizsardzības numurs | 6175 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 29. oktobris |
1309.—1322. gadā Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fon Jorke senajā zemgaļu pilskalnā uzcēla ordeņa pili. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1648. gadā viņa īpašumos Lielupes labajā krastā iepretī senajam Mežotnes pilskalnam uzcēla manufaktūru, kurā auda tajā laikā ļoti pieprasītos brokāta audumus un gobelēnus. 18. gadsimta vidū muižu nomāja Johans Frīdrihs fon Mēdems, tajā 1761. gadā dzimusi nākamā Kurzemes un Zemgales hercogiene Doroteja fon Mēdema.
Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas un inkorporācijas Krievijas Impērijā 1795. gadā ķeizariene Katrīna II hercogu Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai (1742—1828), bet ķeizars Pāvils I Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799. gadā viņiem piešķīra mantojamu grāfu titulu.
Šarlote fon Līvena pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, celtniecību vadīja no Berlīnes atbraukušais vācu arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817. gadam. Muižas kungu māju apņem angļu stila ainavu parks ar plašu lauku ēkas priekšā. Lielupes krastā bija paviljons, no kura saglabājušies vienīgi pamati.
Pēc 1920. gada agrārās reformas pēdējais muižas īpašnieks Anatols Līvens to atstāja un no 1921. gada līdz 1944. gadam muižas centrā atradās lauksaimniecības skola. Mežones muižas zemi sadalīja 110 jaunsaimniecībās ar kopējo platību 1696 ha. Otrā pasaules kara laikā pie Mežotnes tika forsēta Lielupe un kauju gaitā muižas ēkas daļēji sagrāva. Pēc kara 1946. gadā bijušajā muižas centrā izveidoja Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu staciju, kungu mājā atradās administrācijas telpas un darbinieku dzīvokļi. 1958. gada beigās sākās restaurēšana, kas ieilga līdz 2001. gadam.
1996. gadā Mežotnes pili nodeva Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, 2000. gadā tās trešajā stāvā iekārtoja viesnīcu. Ēku līdz 2017. gada novembrim apsaimniekoja SIA "Mežotnes pils", tad to uz 12 gadiem iznomāja SIA “CV—R” par 2737 eiro mēnesī.[1] Taču COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gadā līgumu lauza, jo SIA nemaksāja īri un nepildīja citas saistības. "Valsts nekustamie īpašumi" vēlreiz izsludināja izsoli uz pils nomas tiesībām uz 30 gadiem par 1441,42 eiro nomas maksu mēnesī, bet potenciālie nomnieki neatradās.[2]
- Mežotnes pils, viesnīca
- www.mezotnespils.lv Arhivēts 2011. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
