From Wikipedia, the free encyclopedia
Meško I (poļu: Mieszko I; dzimis starp 922. un 945. gadu, miris 992. gada 25. maijā, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas. Pusleģendārā Polijas kņaza Semomisla (Siemomysł) dēls. Tiek uzskatīts par de facto Polijas valsts dibinātāju un kristietības ieviesēju.
| Meško I Mieszko I | |
|---|---|
 | |
| Poļānu kņazs | |
|
Amatā ap 960. gadu — 992. gada 25. maijā | |
| Priekštecis | Semomisls |
| Pēctecis | Boļeslavs I Drosmīgais |
|
| |
| Dzimšanas dati | starp 922. un 945. gadu |
| Dzīves vieta | Poznaņa |
| Miršanas dati |
992. gada 25. maijā Poznaņa (tagad  Polija) |
| Apglabāts |
Poznaņas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu), Poznaņa, Polija |
| Tēvs | Semomisls |
| Māte | Gorka |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Dobrava (Dobrawa Przemyślidka), Oda (Oda Dytrykówna), pirms tam septiņas sievas (?) |
| Bērni | Boļeslavs I Drosmīgais (Polijas karalis), Sigrīda Lepnā (Sygryda Storråda, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas karaliene), vēl trīs dēli |
| Reliģija | pagānisms, vēlāk kristietība |
965. gadā Meško apprecējās ar Bohēmijas karaļa meitu Dubravku, bet pēc viņas nāves ar Odu fon Haldenslēbenu, nolaupot to no klostera.
966. gadā Meško pieņēma kristietību. Gņezno un Poznaņā tika uzceltas pirmās baznīcas Polijā.
Ap 962. gadu Meško valdīja Lielpolijā, Kujāvijā, Mazovijā un, iespējams, Pomerānijas austrumos. 960. gados Meško I bija iekarojis daļu no Pomerānijas rietumdaļas un 990. gados Silēziju un Mazpoliju. Gandrīz visa mūsdienu Polijas teritorija nonāca Meško I rokās.
Lielas militārās aktivitātes noritēja gar Baltijas jūras krastu. 972. gadā Meško sakāva markgrāfu Odo Cediņas kaujā un 976. gadā iekaroja Oderas grīvu. 997. gadā tika ieņemta arī Gdaņska.
Ap 992. gadu datēts viens no pirmajiem vēsturiskajiem, visai neskaidrajiem dokumentiem Dagome Iudex, kurā Meško I nodod valsti Romas pāvestam.
Miris 992. gada 25. maijā, apglabāts Poznaņas katedrālē.
Meško I no laulības ar Dubravku bija dēls - nākamais Polijas karalis Boļeslavs I, un divas meitas, vecākā no tām (Svetoslava) kļuva vispirms par Svēlandes ķēniņa Ērika Uzvarētāja sievu Sigrīdu Lepno, bet pēc tam par Dānijas karaļa Svena I sievu Gunhildu, un Dānijas karaļa Knuta māti.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meško I Pjasts |
| Priekštecis: Semomisls (pusleģendārs) |
Poļānu kņazs 960 - 992 |
Pēctecis: Boļeslavs I Drosmīgais |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
