Remove ads
Manchester United Football Club ir Anglijas Premjerlīgas futbola klubs no Mančestras Apvienotajā Karalistē.
| Manchester United | |||||
 | |||||
| Nosaukums | Manchester United Football Club | ||||
| Iesauka | The Red Devils (sarkanie velni) | ||||
| Pilsēta |  Mančestra, Anglija | ||||
| Līga | Anglijas Premjerlīga | ||||
| 2023.—2024. | 8. vieta | ||||
| Dibināts | 1878. gadā | ||||
| Stadions | Old Trafford
(ietilpība: 74 879) | ||||
| Prezidents |  Džoels Greizers Āvrams Gleizers | ||||
| Galvenais treneris |  Rubens Amorims | ||||
| Kapteinis | Brunu Fernandešs | ||||
| |||||
Klubs dibināts 1878. gadā (toreizējais nosaukums — Newton Heath). 1902. gadā tika pārdēvēts par Manchester United un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. 1908. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). 1968. ieguva Eiropas kausu. 1991. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet 1992. gadā - UEFA Superkausu. 1999. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā.
Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera Meta Basbija vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp Bobijs Čarltons, Džordžs Bests, Ēriks Kantonā, Peters Šmeihels, Deivids Bekhems, Krištianu Ronaldu, Gērijs Nevils, Raiens Gigss, Edvīns van der Sārs, Rūds van Nistelrojs un Dimitars Berbatovs.
Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja Sers Alekss Fergusons. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva Deivids Moizs, taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda Raiens Gigss.
2014. gada 19. maijā par Manchester United treneri kļuva holandiešu speciālists Luijs Van Gāls, kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists Žuze Mourinju.[1]
Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli Old Trafford stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.
 | Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Remove ads
Sākuma gadi (1878.—1945.)
Klubs tika izveidots 1878. gadā kā Newton Heath LYR F.C., dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās Apvienotajai futbola līgai un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus LYR no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - Bank Street, Kleitonā, Mančestrā.
1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis Harijs Stefords atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots.
1905.-06. gada sezonā komandu vadot Ernestam Mainalam, kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā Anglijas futbola līgas Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu Charity Shield. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru FA kausā. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā.
1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms Otrā pasaules kara - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā.
Bazbija gadi (1945.—1969.)
1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva Mets Bazbijs, kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā.
1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās UEFA Čempionu Līgā, lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī Chelsea F.C., bet Anglijas Futbola Asociācija viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās Madrides Real klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu Anderlecht F.C..
1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret Belgradas "Crvena Zvezda" avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti.
60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā Džordžu Bestu. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā "United" kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā "United" ar 4:1 uzvarēja Lisabonas "Benfica". 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess.
1972. gada decembrī par "United" galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā "United" palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā.
Fergusona gadi (1986.—2013.)
1986. gada 8. novembrī, iepriekšējā trenera Rona Atkinsona atlaišanas dienā, Aberdeen FC galvenais treneris Alekss Fergusons un viņa asistents Ārčijs Nokss kļuva par jaunajiem Manchester United treneriem, sezonas turpinājumā kopā ar komandu sasniedzot 11. vietu līgā. Par spīti iegūtajai 2. vietai 1987.—88. gada sezonā, klubs jau nākamajā sezonā atkal ierindojās 11. vietā. 1990. gadā esot jau uz atlaišanas sliekšņa, Fergusonam izdevās saglabāt amatu, komandai izcīnot uzvaru pār Crystal Palace FC FA kausa finālā. 1990.—91. gada sezonā Manchester United kļuva par UEFA Kausu ieguvēju kausa čempioniem, un triumfs šajā turnīrā deva iespēju pirmoreiz piedalīties UEFA Superkausā, kur United Old Trafford stadionā ar 1:0 pārspēja toreizējo Eiropas kausa īpašnieci Belgradas “Red Star”. Sekmīga dalība bija arī vietējās kausa sacensībās — gan 1990.—91., gan 1991.—92. gada sezonā komanda sasniedza Līgas kausa finālu, 1992. gadā iegūstot pirmo Līgas kausu 1:0 uzvarā pār Notingemas "Forest". 1992.—93. gada sezona bija pirmā kopš 1967. gada, kad komandai izdevās izcīnīt augstākā līmeņa vietējā čempionāta, tosezon jau saukta par Premjerlīgu, titulu, gadu vēlāk atkal triumfējot vietējā turnīrā, turklāt iegūtajai trofejai pievienojot arī FA kausu. Pirmoreiz kopš 1957. gada Manchester United bija izdevies uzvarēt vietējā līgā divus gadus pēc kārtas, un vienlaikus 1993.—94. gada sezona bija līdz tam brīdim vienīgā, kurā komanda kļuvusi gan par vietējā čempionāta, gan vietējā kausa īpašnieci. Tieši tādu pašu panākumu jeb “double” United sasniedza arī 1995.—96. gada sezonā, kļūstot par pirmo Anglijas klubu, kam izdevies iegūt divus “double”. Komanda triumfēja Premjerlīgā arī 1996.—97. gada sezonā, toreiz to izdarot priekšpēdējā spēļu kārtā, tādējādi sasniedzot jau ceturto vietējā čempionāta titulu piecu gadu laikā.
Manchester United visu laiku veiksmīgākā sezona bija 1998.—99. gadā, kad tā kā pirmā izcīnīja “The Treble”, gūstot uzvaru Premjerlīgā, FA kausā un UEFA Čempionu līgā. Čempionu līgas finālā esot iedzinējos ar 1:0 līdz pat kompensācijas laikam, Tedijs Šerinhems vispirms izlīdzināja rezultātu, bet Ūle Gunnars Sulšērs tūlīt pēc tam United izvirzīja vadībā un atnesa uzvaru pār Minhenes “Bayern”, kas joprojām uzskatāms par vienu no visu laiku labākajiem atspēlēšanās mirkļiem futbolā. 1999. gada vasarā Fergusons par nopelniem futbolā tika iecelts bruņinieku kārtā.
Klubs 1999. gada novembrī kļuva par vienīgo britu komandu, kas jebkad ieguvusi Starpkontinentālo kausu, Tokijā ar 1:0 uzveicot spēcīgo 1999. gada Copa Libertadores čempioni Palmeiras. Vienīgos vārtus guva komandas kapteinis Raiens Gigss, smagu kļūdu pieļaujot Palmeiras vārtsargam Markosam, kurš trīs gadus vēlāk kopā ar Brazīlijas izlasi izcīnīja Pasaules kausu. Savukārt Palmeiras spēlētāja Aleksa vārtu guvums netika ieskaitīts.
Manchester United triumfēja Premjerlīgā arī 1999.—2000. gada un 2000.—01. gada sezonā, tādējādi kļūstot par ceturto klubu vēsturē, kam izdevies izcīnīt Anglijas augstākā līmeņa čempionāta titulu trīs reizes pēc kārtas. 2001.—02. gada sezonā komandai neizdevās atkārtoti uzvarēt Premjerlīgā, ierindojoties 3. vietā, tomēr jau 2002.—2003. gada sezonā panākums atkal tika sasniegts. Vienpadsmito reizi FA kausu klubs ieguva 2003.—04. gada sezonā, finālā uz Kārdifas Millenium Stadium zālāja ar 3:0 pārspējot Millwall FC klubu. 2005.—06. gada sezonā United sevišķi nesekmīgi startēja UEFA Čempionu līgā, kur nespēja sasniegt pat izslēgšanas spēļu kārtu – tik sliktu sniegumu klubs Eiropas stadionos pēdējoreiz bija rādījis pirms vairāk nekā desmit gadiem. Vienlaikus sezona bija gana veiksmīga vietējās sacensībās, komandai nodrošinot 2. vietu Premjerlīgā un savā īpašumā iegūstot Līgas kausu uzvarā pār Viganas "Athletic". 2006.—07. gada sezonā Manchester United pēc četru gadu pārtraukuma atkal kļuva par Premjerlīgas čempioni, to paveicot arī 2007.—08. gada sezonā, kas bija jau desmitais Premjerlīgas tituls Fergusona vadībā, tajā pašā sezonā pievienoja arī UEFA Čempionu līgas kausu, finālā uzvarot Chelsea pēcspēles sitienos ar 6:5. Savu 759. spēli tovakar komandas rindās aizvadīja Raiens Gigss, un, apsteidzot Bobiju Čarltonu, kļuva par spēlēm bagātāko United spēlētāju. 2008. gada decembrī 1:0 uzvarā pār LDU Quito United kā pirmā britu komanda izcīnīja FIFA Klubu Pasaules kausu. Vēlāk sezonā panākumi turpinājās gan Līgas kausā, gan Premjerlīgā, abos turnīros klubam kļūstot par čempioniem. Pēc 2008.—09. gada sezonas Manchester United par rekordaugstiem 94 miljoniem eiro Madrides “Real” pārdeva tobrīd 24 gadus veco uzbrucēju Krištianu Ronaldu. Nākamajā sezonā klubs ieguva Līgas kausu otro gadu pēc kārtas, ar 2:1 Vemblija stadionā pārspējot Aston Villa.
Pēc 2. vietas iegūšanas 2009.—10. gada Premjerlīgā, piekāpjoties Chelsea, 2010.—11. gada sezonā tika izcīnīts 19. vietējā čempionāta tituls, to 2011. gada 14. maijā nodrošinot viesos neizšķirti (1:1) spēlējot pret Blekbērnas "Rovers". Divus gadus vēlāk — 2013. gada 22. aprīlī — Old Trafford stadionā 3:0 uzvarā pār Aston Villa tika izcīnīts pēdējais Premjerlīgas tituls Sera Aleksa Fergusona vadībā, kas bija 20. kluba vēsturē un pagaidām arī jaunākais. Pēc 27 nostrādātiem gadiem Fergusons 2013. gada maijā paziņoja par galvenā trenera amata pamešanu. Pēdējā spēle viņa vadībā tika aizvadīta 19. maijā, kas noslēdzās ar 5:5 neizšķirtu pret West Bromwich Albion.
Fergusons savu karjeru noslēdza kā tituliem bagātākais futbola treneris, kopā ar United izcīnot 13 Premjerlīgas, 5 FA Kausa, 4 Līgas kausa, 10 FA Community Shield, 2 UEFA Čempionu līgas, 1 UEFA Kausu ieguvēju kausa, 1 UEFA Superkausa, 1 Starpkontinentālā kausa un 1 FIFA Klubu Pasaules kausa titulu.
2013. gads — mūsdienas
Nākamajā dienā pēc Fergusona paziņojuma par amata atstāšanu klubs paziņoja, ka Everton FC galvenais treneris Deivids Moizs, sākot ar 1. jūliju, kļūs par United jauno galveno treneri, ar viņu noslēdzot sešu gadu līgumu. Vien desmit mēnešus vēlāk, 2014. gada 22. aprīlī, Moizs tika atlaists vājā snieguma dēļ, jo komanda ne tikai nebija spējusi aizstāvēt Premjerlīgas titulu, bet arī pirmoreiz kopš 1995.—96. gada sezonas kvalificēties Čempionu līgai. United iegūtā 7. vieta nebija pietiekama pat dalībai UEFA Eiropas līgā, tādējādi klubs nākamajā sezonā palika bez kontinentāla mēroga sacensībām — tā nebija noticis kopš 1990. gada. Moiza vietā 22. aprīlī stājās pagaidu spēlējošais treneris Raiens Gigss, bet nepilnu mēnesi vēlāk — 19. maijā –—tika apstiptināts, ka Moiza vietā darbu uzsāks Luijs van Gāls, ar kuru tika noslēgts trīs gadu līgums, savukārt pagaidu spēlējošais treneris Gigss kļūs par Gāla asistentu. 28. maijā mūžībā devās kluba īpašneku Gleizeru ģimenes galva Malkolms Gleizers.
.JPG)
Van Gāla vadībā 2015.—16. gada sezonas noslēgumā United izcīnīja savu 12. FA kausu, tomēr nesekmīgi aizvadītā sezonas vidus dēļ klīda baumas, ka kluba vadība ir jauna trenera meklējumos. Van Gāls tika atlaists tikai divas dienas pēc uzvaras FA kausā, tosezon komandai izcīnot vien 5. vietu Premjerlīgā. Viņa vietā darbu 2016. gada 27. maijā uzsāka bijušais Porto, Chelsea, Milānas “Inter” un Madrides “Real” galvenais treneris Žuzē Mouriņu. Ar portugāļu speciālistu tika noslēgts trīs gadu līgums, un pirmā sezona bija gana veiksmīga, komandai iegūstot FA Community Shield jeb Anglijas Superkausa trofeju, triumfējot Līgas kausā un arī UEFA Eiropas līgā. 2017. gada janvārī Veins Rūnijs kompensācijas laikā pret Stoke City guva 250. vārtus United labā, izlīdzinot rezultātu un kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju kluba rindās. Iepriekš rekords jau ilgstoši bija piederējis Seram Bobijam Čārltonam. 2016.—17. gada Premjerlīgas sezona United bija pārliecinošākā kopš 2013. gada, ierindojoties 2. vietā, tomēr 19 punktus atpaliekot no sīvajiem sāncenšiem Manchester City. Sezonas noslēgumā United savā deviņpadsmitajā FA Kausa finālā ar rezultātu 1:0 piekāpās Chelsea. 2018.—19. gada vājais sezonas sākums, klubam esot 6. vietā Premjerlīgā, turklāt no līderiem Liverpool atpaliekot jau 19 punktus, bet no vietas Čempionu līgā — 11 punktus, nozīmēja Mouriņu atlaišanu pēc 144 spēlēm pie komandas stūres. Nākamajā dienā, 2018. gada 19. decembrī, bijušais United snaiperis Ūle Gunnars Sulšērs līdz sezonas beigām tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris. Viņa vadībā kluba sniegums tūlītēji uzlabojās, no pirmajām 19 spēlēm uzvaras gūstot 14 spēlēs. Likumsakarīgi 2019. gada 28. martā Sulšēram tika piedāvāts trīs gadu līgums, viņam no pagaidu trenera kļūstot jau par pilnvērtīgu United galveno treneri. 2018.—19. gada sezonas noslēgumā komanda gan Premjerlīgā nespēja gūt uzvaru piecās spēlēs pēc kārtas, atgriežoties 6. vietā turnīra tabulā.
.jpg)
2019.—20. gada sezonas pirmajā pusē United spēlēja vāji, februāra vidū ieņemot 7. vietu Premjerlīgā. Tas mainījās pēc 2:0 uzvaras pār Chelsea, komandai nezaudējot nevienu no atlikušajām vietējā čempionāta 14 spēlēm. Turnīru United noslēdza 3. vietā un ieguva tiesības piedalīties UEFA Čempionu līgā. Eiropas līgā tika sasniegts pusfināls, kur ar 1:2 klubs piekāpās Sevilla. 2020.—21. gada sezonā Manchester United spēlēja stabili, Premjerlīgu noslēdzot 2. vietā un no čempiones Manchester City atpaliekot 12 punktus. Turnīra laikā komanda atkārtoja savu lielāko uzvaru Premjerlīgas vēsturē, ar 9:0 sagraujot Southampton. Otro gadu pēc kārtas klubs sasniedza UEFA Eiropas līgas pusfinālu, kurā šoreiz uzvarēja, bet finālā 2021. gada 26. maijā spēlēja pret spāņu Villareal. Pamatlaiks un arī papildlaiks noslēdzās ar neizšķirtu 1:1, savukārt nervus kutinošā pēcspēles sitienu sērijā United ar rezultātu 10:11 atzina Villareal pārākumu. Kā pēdējam no United spēlētājiem pie 11 metru sitiena atzīmes bija jāstājas vārtsargam Davidam de Heam, viņam kļūstot par vienīgo, kurš sērijā vārtus neguva. Tādējādi klubam nebija izdevies iegūt nevienu trofeju četras sezonas pēc kārtas.
2021. gada 18. aprīlī Manchester United paziņoja, ka kļūs par vienu no 12 Eiropas klubiem, kas dibinās Eiropas superlīgu. Turnīrā bija iecerēts piedalīties 20 Eiropas augstākā līmeņa klubiem, tādējādi konkurējot ar UEFA Čempionu līgu. Paziņojumu gan United kluba līdzjutēji, gan citi klubi, mediji, sponsori, spēlētāji un Apvienotās Karalistes valdība uztvēra izteikti negatīvi, tādēļ vien divas dienas vēlāk United no šīs ieceres atteicās. Superlīgas projekta izgāšanās dēļ no kluba viceprezidenta amata atkāpās Eds Vudvards, savukārt protestu pret viņu un kluba īpašniekiem Gleizeriem kulminācija bija United fanu rīkotā zālāja ieņemšana pirms spēles pret Liverpool 2021. gada 2. maijā. Pirmoreiz Premjerlīgas vēsturē spēle tika pārcelta mājinieku fanu protestu dēļ.
Pirms 2021.—22. gada sezonas sākuma kluba rindās pēc 12 gadu prombūtnes atgriezās Krištianu Ronaldu. Pēc tam, kad United nebija zaudējusi nevienā no pirmajām piecām Premjerlīgas spēlēm, sniegums strauji pasliktinājās, turpmākajās astoņās spēlēs izcīnot tikai vienu uzvaru, smagi zaudējot gan Liverpool (0:5), gan arī pastarītei Watford (1:4). Pēc zaudējuma Watford Sulšērs atkāpās no galvenā trenera amata. Nākamās trīs spēles komandu vadīja bijušais United pussargs Maikls Keriks, taču līdz sezonas beigām par pagaidu galveno treneri darbā pieņēma Ralfu Rangniku. United Premjerlīgas sezonu noslēdza 6. vietā.
2022. gada 21. aprīlī tika paziņots, ka no 2022.—23. gada sezonas sākuma galvenā trenera pienākumus pildīs nīderlandiešu speciālists Eriks ten Hags, ar kuru tika noslēgts līgums līdz 2025. gada jūnijam un iespēju to pagarināt vēl par gadu. Pirmo sezonu ten Haga vadībā klubs Premjerlīgā noslēdza 3. vietā, 14 punktu attālumā no čempiones Manchester City. Tās laikā tika piedzīvots atkārtoti smagākais zaudējums kluba vēsturē, ar 7:0 Ziemeļrietumu derbijā zaudējot Liverpool. Anglijas Līgas kausa finālā 2023. gada 26. februārī Manchester United ar 2:0 svinēja uzvaru pret Newcastle “United”, ar vārtu guvumiem izceļoties Kazemiru un Markusam Rešfordam; iegūtā trofeja bija pirmā kopš triumfa UEFA Eiropas līgā 2017. gadā. Fināls tika sasniegts arī otrā Anglijas kausa izcīņā — FA kausā, 3. jūnijā ar 1:2 atzīstot Manchester City pārākumu. Par sezonas labāko vārtu guvēju United rindās kļuva Markuss Rešfords, kurš guva 30 vārtus, kas bija lielākais vārtu skaits kopš 2012.—13. gada, ko kāds United spēlētājs spējis gūt sezonas laikā. Pirms 2023.—24. gada sezonas par jauno komandas kapteini Harija Magvaira vietā tika iecelts Brunu Fernandešs. Atgriešanās UEFA Čempionu līgā bija gaužām slikta, īpaši vāji spēlējot aizsardzībā un ierindojoties pēdējā vietā grupā. Premjerlīgas sākumā United arī rādīja nepārliecinošu sniegumu, augstāko vietu tabulā (6. vieta) sasniedzot novembra vidū un tajā atkal atgriežoties februāra sākumā.
Remove ads
Komandas
- Atjaunots 2024. gada 26. septembrī.[2]
|
|
.svg){kind=small}
Izīrēti
|
Gada spēlētāja balva
| Komanda | Galvenā komanda | U21 | U18 | |
|---|---|---|---|---|
| Balva | Sera Meta Bazbija gada spēlētāja balva | Spēlētāju gada spēlētāja balva | Denzela Harūna dublieru komandas gada spēlētāja balva | Džimija Mērfija gada jaunā spēlētāja balva |
| Pirmā piešķiršanas sezona | 1987.-88. | 2005.-06. | 1989.-90. | 1989.-90. |
| Pašreizējais ieguvējs
(2023.-24. gada sezona) |
Brunu Fernandešs |
Diogu Dalo |
Elijs Harisons |
Ītans Vitlijs |
Remove ads
| Amats | Vārds |
|---|---|
| Galvenais treneris |  Eriks ten Hags |
| Trenera asistenti | Rūds van Nistelrojs
|
| Treneri |  Darens Flečers
|
| Galvenais vārtsargu treneris | Jele ten Rovelars |
| Vārtsargu trenera asistents | Kreigs Mosons |
Galveno treneru uzskaitījums
| Laiks[3] | Vārds | Piezīmes |
|---|---|---|
| 1878–1892 | Nezināms | |
| 1892–1900 | A. H. Albets |
|
| 1900–1903 | Džeimss Vests |
|
| 1903–1912 | Ernests Mangnolls |
|
| 1912–1914 | Džons Bentlijs |
|
| 1914–1921 | Džeks Robsons |
|
| 1921–1926 | Džons Čepmens |
|
| 1926–1927 | Lals Hildičs |
Spēlējošais treneris |
| 1927–1931 | Herberts Bamlets |
|
| 1931–1932 | Valters Krikmers |
|
| 1932–1937 | Skots Dankans |
|
| 1937–1945 | Valters Krikmers |
|
| 1945–1969 | Mets Bazbijs |
|
| 1958 |  Džimijs Mērfijs |
Pagaidu treneris |
| 1969–1970 | Vilfs Makginness |
|
| 1970–1971 | Mets Bazbijs |
|
| 1971–1972 |  Frenks O'Farels |
|
| 1972–1977 | Tomijs Dohertijs |
|
| 1977–1981 | Deivs Sekstons |
|
| 1981–1986 | Rons Atkinsons |
|
| 1986–2013 | Alekss Fergusons |
|
| 2013–2014 | Deivids Moizs |
|
| 2014 | Raiens Gigss |
Pagaidu spēlējošais treneris |
| 2014–2016 | Luijs van Gāls |
|
| 2016–2018 | Žuzē Mouriņu |
|
| 2018–2021 |  Ūle Gunnars Sulšērs |
[4] |
| 2021 | Maikls Keriks |
Pagaidu treneris |
| 2021–2022 |  Ralfs Rangniks |
Pagaidu treneris |
| 2022–2024 | Eriks ten Hags | |
| 2024 | Rūds van Nistelrojs |
Pagaidu treneris |
- Anglijas futbola augstākais līmenis (līdz 1992. gadam Pirmā divīzija; tagad — Premjerlīga)
- Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13
- Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, 2017–18, 2020–21
- Anglijas futbola 2. līmenis (1893.—1992. Otrā divīzija; 1992.—2004. Pirmā divīzija; tagad — Championship)
- Čempioni (2): 1935–36, 1974–75
- Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38
- FA kauss[5]
- Anglijas Līgas kauss[8]
- Kausa ieguvēji (6): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17, 2022–23
- Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03
- FA Community Shield (līdz 2001. gadam — Charity Shield)[9]
- Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016
- Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga
- Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08
- Finālisti (2): 2008–09, 2010–11
- UEFA Eiropas līga
- Kausa ieguvēji (1): 2016–17
- Finālisti (1): 2020–21
- UEFA Kausu ieguvēju kauss
- Kausa ieguvēji (1): 1990–91
- UEFA Superkauss
- Kausa ieguvēji (1): 1991
- Finālisti (3): 1999, 2008, 2017
- Starpkontinentālais kauss
- Kausa ieguvēji (1): 1999
- Finālisti (1): 1968
- FIFA Klubu Pasaules kauss
- Kausa ieguvēji (1): 2008
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads