Maikongs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir vienīgā maikongu ģints (Cerdocyon) izdzīvojusī suga. Ir zināms, ka maikongu ģintī bijusi vēl viena suga — Cerdocyon avius, kas mūsdienās ir izmirusi.
Maikongs apdzīvo Dienvidamerikas centrālās daļas savannas, subtropu mežus un mežainos upju krastus. Tas nav sastopams tikai lietus mežos. To var sastapt Kolumbijā, Venecuēlā, Paragvajā, Urugvajā un Argentīnas ziemeļos.[1] Lietus sezonā maikongu populācija migrē augšup kalnos, kur ir sausāks.[2]
Maikongs ir viegli pieradināms, un to var audzēt kažokzvēru fermās, lai gan tā kažoks netiek vērtēts augstu. Lai arī kažokādai nav lielas vērtības, un maikongs nemedī mājdzīvniekus, cilvēki tomēr intensīvi medī maikongus. Maikongu populācija ir diezgan stabila, tomēr tai ir tendence samazināties, jo dzīvnieki tiek medīti, zaudē dzīves vietas, izplešoties lauksaimniecības zemēm, kā arī saslimst ar mājas suņu slimībām.
Izskats
Maikonga ķermeņa garums ir apmēram 65 cm, astes garums 28 cm, augstums skaustā 50 cm, svars 5—8 kg.[2] Kažoka krāsa variē no pelēkbrūnas līdz tēraudpelēkai, ar sarkanīgāk brūnu seju un kājām, tā astes un ausu gali ir melni. Apmatojums ir īss un biezs. Maikongam ir relatīvi īsas, bet spēcīgas kājas, slaids ķermenis, gara un kupla aste. Astes apmatojums uzceļas vertikāli, ja maikongs ir satraucies. Ausis ir platas un noapaļotas, un, kā lielākajai daļai suņu dzimtas dzīvnieku, tam ir 42 zobi.
Maikongam ir 74 hromosomas.
Ieradumi
Maikongs ir nakts dzīvnieks, bet tas iziet medībās jau krēslā. Dienu pavada alās, kuras ir izrakuši citi dzīvnieki. Maikongs medībās dodas viens vai pa pāriem. Tas medī krabjus, ķirzakas, kukaiņus, grauzējus, putnus, kā arī neatsakās no bruņurupuču olām, maitas un dažādiem augiem. Lietus sezonā galvenā barība ir krabji, kurus tas meklē dubļos applūdušajās zemienēs. Krabji tiek apēsti krastā, kādā augstākā vietā, reizēm tas var būt garākas zāles kušķis ūdens tuvumā.
Maikongi veido monogāmus pārus un kopā audzina mazuļus, kas dzimst vienu vai divas reizes gadā.[2] Pārim ir sava teritorija, kura tiek sargāta sausajā sezonā, bet lietus sezonā, kad barības ir daudz, maikongi teritorijai nepievērš uzmanību. Teritorija, kura tiek iezīmēta ar urīnu, pārim ir apmēram 4 kvadrātkilometrus liela. Grūsnības periods ilgst 56 dienas, parasti piedzimst 3—6 akli, tumši pelēki kucēni. Acis kucēniem atveras pēc 14 dienām, gaļu maikonga mazulis sāk ēst jau pēc 30 dienām. Māte mazuļus zīda ar pienu 90 dienas. Dzimumbriedumu maikongi sasniedz 9 mēnešu vecumā.[2]
Sistemātika
Maikongs (Cerdocyon thous) mūsdienās ir vienīgā izdzīvojusī suga maikongu ģintī (Cerdocyon). Otra maikongu suga (Cerdocyon avius) ir izmirusi. Maikongs tiek iedalīts suņu ciltī (Canini).
Ir teorētiski minējumi, ka maikongs ir tuvs īsausu zorro radinieks, tomēr tas būtu jāapstiprina ar DNS pētījumiem. Pirms vairākiem gadiem krūmu suņi (Speothos) un īsausu zorro (Atelocynus) tika sistematizēti kā maikongu apakšģints, tomēr mūsdienās abas minētās ir nošķirtas kā patstāvīgas ģintis.
Vēl nesenā pagātnē maikongu ģints tika sistematizēta kā Folklendu vilku (Dusicyon) ģints apakšģints, bet šobrīd tā tiek sistematizēta kā patstāvīga suņu cilts ģints.
Maikongam (Cerdocyon thous) ir 5 pasugas,[3] katrai no tām ir atšķirīgs auguma izmērs un kažoka krāsa:
- Cerdocyon thous thous - Venecuēla, Gajāna, Surinama, Brazīlija un Franču Gviāna.
- Cerdocyon thous azarae - Brazīlija.
- Cerdocyon thous entrerianus - Brazīlija, Bolīvija, Urugvaja, Paragvaja un Argentīna.
- Cerdocyon thous aquilus - Venecuēla un Kolumbija.
- Cerdocyon thous germanus - Bogotas reģions Kolumbijā.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.