Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ir Latvijas Universitātes pētniecības iestāde, kas veic pētījumus literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs. Tas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā.^[1]

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Dibināta	1946
Direktors	Dace Bula
Atrašanās vieta	Mūkusalas iela 3, Rīga
Mājaslapa	www.lulfmi.lv

Vēsture

LU LFMI sākotne saistāma ar 1924. gadā dibināto Latviešu folkloras krātuvi un 1935. gadā izveidoto Valodas krātuvi. Uz šo institūciju bāzes 1946. gadā tika nodibināts Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts. No 1946. līdz 1951. gadam tā direktors bija Andrejs Upīts, no 1951. līdz 1962. gadam — Ēvalds Sokols, no 1963. līdz 1983. gadam — Jānis Kalniņš, no 1984. līdz 1991. gadam — Viktors Hausmanis. Ar šādu nosaukumu tas darbojās līdz 1991. gada beigām, kad institūts sadalījās, izveidojot divas patstāvīgās institūcijas: Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Latviešu valodas institūtu. LFMI direktori: V. Hausmanis (1992—1999), Benedikts Kalnačs (1999—2011), Dace Bula (2011-2021), Eva Eglāja-Kristsone (kopš 2021).

Kopš 2006. gada institūts ir Latvijas Universitātes aģentūra

Kad 2014. gada sākumā tiek publiskoti Izglītības un zinātnes ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāta organizētās Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanas rezultāti, LFMI iegūst atzīmi "4" jeb klasifikāciju "spēcīgs un starptautiski nozīmīgs zinātniskais institūts".^[2] 2021. gada sākumā publiskotajos starptautiskās izvērtēšanas rezultātos institūts iegūst atzīmi "5".

Darbība

Kopš 2013. gada septembra institūtā ir trīs nodaļas:

• Literatūras nodaļa (vadītāja Māra Grudule)
• Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa (vadītājs Arnolds Klotiņš)
• Latviešu folkloras krātuve (vadītāja Rita Grīnvalde (Treija))

Līdz 2014. gada rudenim institūts atradās Rīgā, Zinātņu Akadēmijas ēkā Akadēmijas laukumā 1. 2014. gada rudenī institūts pārcēlās uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Mūkusalas ielā 3.

Institūts veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod pētījumus un humanitāro zinātņu žurnālu "Letonica", veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs. LU LFMI iesaistās Latvijas akadēmiskās kultūras veidošanā, sadarbojas ar radniecīgām institūcijām un zinātņu nozarēm, kā arī sniedz sabiedrībai zināšanas par literatūras, folkloras un mākslas procesiem Latvijā.^[3]

Kopš 2008. gada institūtā pastāv izdevniecība, kas izdod zinātnisko literatūru. Institūts sadarbojas arī ar izdevniecībām "Zinātne", "Mansards" un citām. Institūta pētnieku darbi tiek izdoti sērijās "Personība un daiļrade", "Folkloristikas bibliotēka", "Studia humanitarica", "Latviešu literatūras vēsture", "Theoria" un "Kritikas bibliotēka".

Ik gadu institūts organizē divas konferences: pavasarī konferenci "Meklējumi un atradumi", un rudenī K. Barona dienai veltītu folkloristikas konferenci.

LU LFMI pārziņā ir viens no lielākajiem folkloras materiālu krājumiem pasaulē — Latviešu folkloras krātuves kolekcija.

Apbalvojumi pētniecībā

• 2020. gadā Māra Grudule saņēma Viļa Plūdoņa balvu.
• 2017. gadā Zigrīda Frīde saņēma Haralda Biezā fonda atzinības balvu par tulkoto un komentēto G. F. Stendera grāmatu "Latviešu gramatika 1783".
• 2017. gadā Anita Rožkalne saņēma "Literatūras gada balvas 2016" speciālo balvu par monogrāfiju "Kārļa Zariņa burvju aplis".
• 2017. gadā Edīte Tišheizere saņēma Normunda Naumaņa balvu kritikā.
• 2016. gadā Anita Rožkalne saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska".
• 2015. gadā Gundega Grīnuma saņēma LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas pētniecībā.
• 2015. gadā Latvijas TV un Radio balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada pārsteigums" nominēta Sanitas Reinsones grāmata "Meža meitas".
• 2015. gada pavasarī Benedikts Kalnačs saņēma Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļu par ilggadīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti.
• 2015. gadā Inguna Daukste-Silasproģe apbalvota ar Ērika Raistera piemiņas fonda balvu par grāmatu "Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības" (2014).
• 2015. gadā Eva Eglāja-Kristsone saņēma "Literatūras gada balvas 2014" speciālo balvu par monogrāfiju "Dzelzsgriezēji".
• 2015. gadā Aigara Lielbārža sastādītā grāmata "Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās" (mākslinieks Krišs Salmanis) tika nominēta grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2014" nominācijā "Zinātniskās grāmatas".
• 2014. gadā Kultūras ministrijas Atzinības rakstu saņēma Mārīte (Māra) Vīksna.
• 2014. gadā Viktors Hausmanis saņēma Ministru kabineta balvu kā akadēmiskā rakstu krājuma „Latvieši un Latvija” redakcijas kolēģijas loceklis.
• 2014. gadā institūta ilggadējā darbiniece Vera Vāvere saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Viktors Eglītis".
• 2013. gadā Arnolds Klotiņš saņēma Lielās mūzikas balvas speciālbalvu un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā par viņa rediģēto monogrāfiju "Mūzika okupācijā".
• 2013. gadā Ievas E. Kalniņas un Kārļa Vērdiņa sastādītā kolektīvā monogrāfija "Mūsdienu literatūras teorijas" tika nominēta laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā.
• 2012. gadā Marians Rižijs saņēma Literatūras gada balvas īpašo balvu par monogrāfiju "Uldis Bērziņš: dzīve un laiktelpas poētika".
• 2012. gadā Benedikts Kalnačs saņēma Liepājas pilsētas Gada balvu zinātnē.
• 2010. gadā Gundega Grīnuma saņēma "Literatūras gada balvu 2009" par monogrāfiju "Piemiņas paradoksi".
• 2008. gadā Rita Treija, Māra Grudule, Māra Vīksna un Juris Ņikiforovs saņēma "Lielo folkloras gada balvu 2007" par Luda Bērziņa monogrāfijas "Greznas dziesmas" sagatavošanu izdošanai.
• 2007. gadā Viktors Hausmanis saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē.
• 2007. gadā Raimonds Briedis saņēma "Literatūras gada balvu 2006" par „Latviešu literatūras hroniku”.
• 2006. gadā Māra Grudule saņēma "Literatūras gada balvu 2005" par pētījumu "Vācbaltiešu literatūra 1890 - 1939".
• 2006. gadā Guntis Pakalns saņēma Lielo folkloras gada balvu par darbu 2005. gada folkloras festivāla „Pulkā eimu, pulkā teku” radošajā grupā.
• 2005. gadā Zigrīda Frīde saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju „Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders”.
• 2003. gadā Inguna Daukste-Silasproģe saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Latviešu literārā dzīve literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)".
• 2003. gadā Vera Vāvere kopā ar Ludmilu Sproģi saņēma "Literatūras gada balvu 2002" par monogrāfiju „Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras sudraba laikmets”.
• 2001. gadā Guntis Pakalns saņēma Lielo folkloras gada balvu par grāmatu „Anss Lerhis-Puškaitis atmiņās un stāstos”.
• 2000. gadā Benedikts Kalnačs saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā".
• 1998. gadā Janīna Kursīte saņēma Viļa Plūdoņa balvu.
• 1996. gadā Viktors Hausmanis saņēma Viļa Plūdoņa balvu.

Atsauces

1. «www.lu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 30. augustā.
2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
3. www.lulfmi.lv