FK Liepājas Metalurgs

	SK Liepājas Metalurgs
Nosaukums	Sporta klubs ; "Liepājas Metalurgs"
Līga	Virslīga
2013	5. vieta
Dibināts	1997. gadā
Beidza pastāvēt	2014. gadā
Stadions	Daugavas stadions, Liepāja (ietilpība: 5000)
Prezidents	Sergejs Zaharjins
Galvenais treneris	Jānis Intenbergs

SK Liepājas Metalurgs bija Latvijas futbola klubs, kas tika dibināts 1997. gadā uz FK Baltika bāzes. Līdz 2007. gadam klubs bija pazīstams kā "FHK Liepājas Metalurgs".

Ātrie fakti

Aizvērt

2005. gadā Liepājas Metalurgs kļuva par Latvijas čempioniem futbolā, kļūstot par pirmo komandu, kas uzvarējusi Latvijas čempionātā pēc Skonto FC 13 gadu uzvaru sērijas. Komandas visu laiku ievērojamākie spēlētāji bija Viktors Dobrecovs, Genādijs Soloņicins, Rolands Bulders, Dzintars Zirnis un Aleksandrs Katasonovs. Komanda arī vairākkārt piedalījās UEFA kausa izcīņā, spēlējot pret tādām komandām kā Heerenveen, FC Schalke 04 un Genk. 2014. gada 14. janvārī klubs paziņoja par darbības pārtraukšanu.^[1] Komandas vietu Virslīgā ieņēma jaunizveidotais FK Liepāja.

Metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" priekšgājēja bija drāšu fabrika "Bekers & Co", kura dibināta 1882. gadā.

1900 — 1940

Liepājā futbols aizsācies pagājušā gadsimta sākumā. Vēlāk par vadošo klubu kļuvušā biedrība "Olimpija" tika dibināta kā otrais riteņbraukšanas klubs 1909. gada 24. martā. Divdesmitajos gados sāka rīkot Latvijas meistarsacīkstes. Sākumā tajās dominēja Rīgas komandas, bet pavisam drīz sevi sāka pieteikt arī provinces futbols. 1923. gadā par provinces spēcīgāko klubu kļuva Liepājas LNMS. Drīz pēc tam ne vien Liepājā, bet arī Latvijā spēcīgākās futbola komandas godu iekaroja klubs "Olimpija", kurā nodarbojās ar vairāk nekā 10 sporta veidiem — sākot ar galda tenisu un beidzot ar burāšanu. Par sporta veidu Nr.1 klubā kļuva futbols."Olimpija" pirmās Latvijas neatkarības laikā veselas 7 reizes kļuva par valsts čempioniem. Pirmoreiz tas notika tālājā 1927. gadā. Vienīgais spēlētājs, kurš izcīnīja visus 7 meistartitulus bija pussargs Kārlis Tils. 1930. gadā mūžīgā glabāšanā "Olimpija" ieguva Rīgas kausu (to mūžīgā glabāšanā piešķīra tai komandai, kura kausu ieguva trīs reizes pēc kārtas), kura izcīņā piedalījās visi Latvijas Futbola savienības klubi.

Kas attiecas uz drāšu fabrikas komandas sasniegumiem, tad 1932. un 1933. gada sezonas tai bija veiksmīgākās. Šajā laikā komanda uzvarēja Kurzemes reģionā, kas liepājniekiem deva iespēju pārspēlēs sacensties par tiesībām spēlēt Latvijas meistarsacīkstēs nākamsezon. Vispirms drāšu fabrikas futbolisti pārspēja Latgales labāko komandu ar 7:1, bet izšķirošajā spēlē piekāpās Rīgas komandai "Hakoah" ar 2:0. Mazliet agrāk, 1931. gadā komanda aizvadīja savu pirmo starptautisko spēli. Pretinieks bija profesionālā čehu komanda "Nahod", kura liepājniekus apspēlēja ar 11:1. Pēc tam, tiekoties ar divām angļu amatieru komandām, rezultāti bija labāki — 3:4 ar "Norfolk" un 6:1 pret "Dortšīru".

1945 — 1959

Pēc Otrā pasaules kara Liepājas futbolā un ne tikai tur par vadošajiem klubiem kļuva "Daugava" un "Dinamo". Pirmais divreiz kļuva par Latvijas PSR čempionu un izcīnīja tās kausu (tas notika divos gados — 1946. un 1947. gadā). Bez tam, "Daugava" aktīvi aizvadīja draudzības spēles ar vadošajām PSRS komandām.

1949. gadā klubus "Daugava" un "Dinamo" apvienoja pilsētas metalurģijas uzņēmums "Sarkanais metalurgs", kurš savu nosaukumu deva arī futbola komandai. Rūpnīcas direktors Pēteris Zvaigzne bija liels futbola piekritējs. Labākie pilsētas futbolisti tika pie darba un jau tā paša gada 10. aprīlī komanda aizvadīja savu pirmo spēli, kurā ar 3:4 izbraukumā piekāpās Klaipēdas futbolistiem. Kā izrādījās, tad šī pārbaude tikai iekārdināja futbolistus, kuri atlikušo sezonu aizvadīja vienā elpas vilcienā. Komanda uzvarēja visās 22 spēlēs, tādējādi uzvarot arī republikas čempionātā — vārtu attiecība 122:9. Izcīnīts tika arī LPSR kauss, kuru vēlreiz izdevās iegūt 1955. gadā.

1950. gadā komanda sāka startēt PSRS kausa izcīņā. 3. oktobrī Liepājā ieradās Maskavas "Torpedo" futbola komanda — šīs trofejas ieguvēja 1949. gadā. "Torpedo" sastāvā bija tādi izcili futbolisti kā Augustīns Gomess, Pavels Solomatins un Aleksandrs Ponomarjovs. Tieši pēdējais 1/32 Kausa izcīņas spēlē piecpadsmit minūtes pirms spēles beigām, guva lūzuma vārtus. Spēle noslēdzās ar rezultātu 0:3.

Vēlāk "Sarkanā metalurga" vēsturē tika aizvadīta vienīgā starptautiskā spēle. Liepājā tika apspēlēta Polijas "Gurnik" no Katovices ar rezultātu 1:0. Septiņreiz laika posmā no 1949. — 1959. gadam "Sarkanais metalurgs" (1949., 1951., 1953. — 1954., 1956. — 1958. gados) kļuva par Latvijas PSR čempioniem un trīs reizes izcīnīja otro vietu. Aizvadītajās 207 spēlēs komanda izcīnīja 167 uzvaras 25 spēles spēlēja neizšķirti un tikai 15 reizes tika zaudēts. Vārtu attiecība — 646:119. Visus 15 gadus "Daugavas" un "Sarkanā metalurga" sastāvā spēlēja Jānis Novikovs, kurš izcīnīja 9 čempiona titulus. Nedrīkst nepieminēt arī Afanasiju Ptičkinu, sešas reizes kļuvis par LPSR čempionu kā spēlētājs, bet vēlāk kā treneris uz jauniem panākumiem vadījis "Sarkano metalurgu" un "Daugavas" futbola komandas. Arī Ernests Ziņģis kā spēlētājs ir bijis čempiona godā, kā arī būdams "Sarkanā metalurga" treneris, četrreiz aizvedis komandu līdz valsts zeltam un trīs reizes līdz sudrabam septiņu gadu laikā. Aizmirst nedrīkst arī Voldemāru Sudmali, kurš "metalurgu" sastāvā piecas reizes kļuva par republikas čempionu, bet vēlāk pārstāvējis Rīgas "Daugavu", tās galveno komandu.

"Sarkanajam metalurgam" starp uzvarām ir arī tādi panākumi, kā divreiz izcīnītais četru republiku kauss. Tāpat komanda izcīnīja arī VCSPS kausu, kas notika 1954. gada beigās, divās pārspēlēs ar Rīgas "Daugavu" (1:2, 2:0) tika izcīnīta iespēja pārstāvēt Latviju PSRS meistarsacīkstēs. 1955. gadā komandas tika apvienotas un tā bāzējās Rīgā, Liepājā tika aizvadīta tikai viena spēle. To sezonu PSRS B klases pirmās zonas meistarsacīkstēs Liepājas rīdzinieki pabeidza 14. vietā 16 komandu konkurencē.

1960 — 1990

1960. gadā Liepājas komandai deva iespēju pašai ar savu komandu piedalīties PSRS B klases meistarsacīkstēs. "Sarkanais metalurgs" sezonu iesāka 10. aprīlī Batumi, tiekoties ar vietējo "Dinamo" (0:1), bet pēc nedēļas tika izcīnīta pirmā uzvara, kur Erevānā ar 2:0 uzvarēts tika vietējais "Burevestņik". Arī sezonas turpinājums komandai bija veiksmīgs. Otrā riņķa vidū tā atradās ceturtajā vietā, bet sezonas noslēgumā ierindojās astotajā vietā sešpadsmit komandu konkurencē. Neskatoties uz to, ka 1960. gada sezona "metalurgiem" bija viena no veiksmīgākajām PSRS meistarsacīkstēs (labāk klājās tikai 1963. gadā, kad tajā pašā B klasē tika izcīnīta septītā vieta) vietējā publika, kura bija pieradusi pie lielākiem panākumiem vietējā mēroga sacensībās, gaidīja no komandas ko vairāk. Tā rezultātā sezonas beigās nomainījās gan komandas treneri (Ptičkins un Ziņģis), gan arī komandas saimnieki un tā pārgāja "Liepseļmaša" rokās.

"Sarkanā metalurga" futbola komanda septiņdesmito gadu sākumā atkal sāka startēt Latvijas meistarsacīkstēs. Savu labāko rezultātu komanda sasniedza 1979. 1985. gados — divreiz izcīnīta 5. vieta.

1962. gadā šefību pār pilsētas galveno komandu pārņēma zvejnieku kolhozs un komanda iemantoja tā nosaukumu — "Zvejnieks". Tās galvenais uzdevums bija rezervju sagatavošanai futbola komandai Rīgas "Daugava". Atliek tik vien atcerēties tādu futbolistu kā Ainārs Linards, kurš 1994. gada pasaules atlases turnīrā guva pirmos vārtus Latvijas valstsvienībai.

70. un 80. gados "Liepājas metalurga" komandas krāsas aizstāvēja vairāki no vēlākajiem tā darbiniekiem. Piemēram, Viktors Lukins — astoņdesmito gadu vidus "Zvejnieka" priekšnieks, vēlāk bija kluba dublieru treneris. Komandas standarta 11 metru soda sitienu izpildītājs bija Jurijs Romaņenko, kurš tagad ir "Liepājas metalurga" menedžeris. Uzbrukumā darbojās Ilmārs Verpakovskis un Jānis Intenbergs, kuri abi vēlāk daudz devuši arī Liepājas jauno futbolistu audzināšanā.

1990. gadie

Padomju čempionātā astoņdesmito gadu beigās Liepāju pārstāvēja komanda ar nosaukumu "Olimpija". Tā ieguva trešo vietu pirmajā neatkarīgās Latvijas čempionātā. Vēlāk komandai sākās lejupslīde — 1992. gadā 6. vieta, 1993. gadā 7. vieta. 1994. gadā komanda saucās jau FK "Liepāja", kas meistarsacīkstēs ierindojās tikai priekšpēdējā 11. vietā. 1995. gadā valsts meistarsacīkstēs komandu pārstāvēja DAG "Liepāja", kas ieņēma astoto vietu desmit komandu konkurencē. 1996. gadā Liepājas "Baltija" bez uzņēmuma "Liepājas metalurgs" atbalsta ierindojās ceturtajā vietā un 1997. gadu komanda iesāka ar nosaukumu "Baltika/Metalurgs", bet pabeidza kā "Liepājas metalurgs".

Pamatraksts: Daugavas stadions (Liepāja)