Latvijas politiskā partija From Wikipedia, the free encyclopedia
"Latvija pirmajā vietā" (saīsinājumā LPV) ir 2021. gada 14. augustā dibināta populistiska,[4] sociāli konservatīva, labēja Latvijas politiskā partija.[5] Tās valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Šlesers. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā" (sākotnēji "Latvija — pirmajā vietā"),[6] politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā Rīgā[7] un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.[8] Partija ir pārstāvēta 14. Saeimā.
Latvija pirmajā vietā | |
---|---|
Priekšsēdētājs | Ainārs Šlesers |
Valde |
Ainārs Šlesers Vilis Krištopans Edmunds Zivtiņš Līga Krapāne Ringolds Balodis |
Dibināta | 2021. gada 14. augusts |
Galvenā mītne |
Mūkusalas iela 41 Rīga, Latvija |
Biedri (2024) | 1285▲[1] |
Ideoloģija | |
Politiskā pozīcija | labēja |
Eiropas filiāles | Eiropas Kristiešu politiskā kustība[2] |
Eiropas Parlamenta grupa | Patrioti Eiropai[3] |
Oficiālās krāsas | sarkana |
14. Saeima |
8 / 100 |
Eiroparlaments |
1 / 9 |
Valdība |
0 / 15 |
Rīgas dome |
0 / 60 |
Vadītās pašvaldības |
0 / 43 |
Mājaslapa | |
latvijapirmajavieta | |
|
2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu 2022. gada Saeimas vēlēšanās. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".[9]
Partijas dibināšanas kongress notika Rīgā 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Jūliju Stepaņenko. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam, bet bijusī Saeimas deputāte Linda Liepiņa ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.[9] Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret COVID-19 pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto vakcināciju.[10] 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars (20. oktobrī miris no COVID-19 izraisītajām komplikācijām).[11]
Partijai īslaicīgi bija divi deputāti Saeimā — Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova, abas ievēlētas no partijas "Saskaņa" saraksta 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,[12] jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.[13]
14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā kandidēja arī vairāki partijas "Gods kalpot Rīgai!" biedri,[14] ieskaitot bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu. Vēlēšanās partija "Latvija pirmajā vietā" saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas 14. Saeimā. 2023. gada jūnijā O. Burovs paziņoja, ka pamet "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju, viļoties par tās tuvināšanos partijai "Stabilitātei!".[15]
2024. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar Eiroparlamenta konservatīvo grupu partijas deputāts Krištopans un partija pievienojās Eiroparlamenta politiskajai grupai "Patrioti Eiropai",[16] kuru prese bieži sauc par galēji labēju, tomēr tās sastāvā ir arī spēki, kurus par tādiem neuzskata, piemēram, Čehijas partija "Neapmierināto pilsoņu akcija".[17]
Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 6,16 | 1 / 9 |
Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 6,24 | 9 / 100 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.