Laptevu jūra

Laptevu jūra (krievu: море Лаптевых, jakutu: Лаптевтар байҕаллара) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Krievijas ziemeļos. Kopš 16. gadsimta dažādos avotos dēvēta par Tatāru jūru, Ļenas jūru, Sibīrijas jūru, Ledus jūru un Nordenšelda jūru, bet 1913. gadā pēc Krievijas ģeogrāfijas biedrības ierosinājuma pārdēvēta tagadējā vārdā par godu krievu jūrasbraucējiem, brālēniem Dmitrijam un Haritonam Lapteviem.

Laptevu jūra
Laptevu jūra
Koordinātas	76°N 125°E
Okeāns	Ziemeļu Ledus okeāns
Platība	672 000 km2
Garums	1126 km
Platums	717 km
Vid. dziļums	540 m
Maks. dziļums	3385 m
Tilpums	363 000 km3
Valstis un teritorijas	Krievija
Lielākās pilsētas	Tiksi
Laptevu jūra Vikikrātuvē

Robežas

Ziemeļos atrodas Ziemeļu Ledus okeāns, austrumos — Jaunsibīrijas salas un Ļahova salas. Dmitrija Lapteva šaurums starp Ļahova salām un Sibīrijas piekrasti savieno ar austrumos esošo Austrumsibīrijas jūru. Dienvidos atrodas Sibīrijas krasts, dienvidaustrumos — Janas līcis, dienvidrietumos — Taimiras pussalas austrumu piekraste. Rietumos atrodas Severnaja Zemļa; Viļkicka šaurums Laptevu jūru savieno rietumos esošo Karas jūru.

Vispārējs apraksts

Kuģojama augustā un septembrī. Lielākais dziļums atrodas jūras ziemeļu daļā, kur beidzas kontinentālais šelfs un sākas okeāniskā dzelme, lielākais izmērītais dziļums ir 3385 metri. Tomēr caurmērā jūra ir salīdzinoši sekla — līdz 50 metrus dziļa, vidējais dziļums — 540 metri. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā ir no 0,8 °C līdz -1,8 °C, vasarā — no -1,5 °C līdz 8-15 °C, sāļums — no 1—2 ‰ pie upju ietekām līdz 25—35 ‰ ziemeļu daļā.

Laptevu jūrā ieplūst lielākā Austrumsibīrijas upe Ļena, kas veido ļoti lielu deltu. Dienvidrietumos jūrā ieplūst Hatanga, kas veido plašu, līcim līdzīgu estuāru — Hatangas līci. Citas lielākās jūrā ieplūstošās upes ir Anabara, Oļeņoka, Omoloja un Jana. Kontinenta piekraste stipri izrobota, lielākie līči ir Janas līcis, Buorhajas līcis, Oļeņokas līcis un Anabaras līcis.

Iedzīvotāji

Jūras piekraste mazapdzīvota. Tās aborigēnie iedzīvotāji ir evenki, eveni, dolgani, jukagiri un jakuti. 20. gadsimtā ieceļoja krievi. Vienīgas pastāvīgās apdzīvotās vietas ir ostas pilsētciemats Tiksi, kā arī Naibas, Bikovskas, Ustjoļeņokas un Jukagiras ciemi. Ārpus Tiksi galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir zveja, medības un ziemeļbriežu audzēšana.

Jūras krastos ierīkotas vairākas darbojošas vai slēgtas polārstacijas (Mispesčanija, Malijtaimira, Misčeļuskina, Ostrovsamuila, Andreja, Buhta Prončiščevoja, Nordvika, Anabara, Terpjaitumsa, Ustjoļeņoka, Dunaja, Sagastira, Antipinskaja, Ostrovsamoilovskija, Habarova, Ļena-Nordenšelda, Bikovmisa, Tiksi, Muostaha, Stolbovoja, Svjatojnosa, Kigiļaha, Saņņikova, Ostrovkoteļnija), kā arī militārās infrastruktūras objekti, tajā skaitā militārā bāze Severnij Kļever Koteļnijas salā.

Galerija

• 
  Laptevu jūra. Saulriets.
• 
  Laptevu jūra. Ledus.
• 
  Kuteri uz gaisa spilvena Hivus-10 Laptevu jūrā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laptevu jūra.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)