Laima Žurgina (dzimusi 1943. gada 24. septembrī) ir latviešu kinorežisore.
| Laima Žurgina | |
|---|---|
| Dzimusi |
1943. gada 24. septembrī Rīga, Latvijas ģenerālapgabals (tagad  Latvija) |
| Nodarbošanās | kinorežisore |
| Darbības gadi | 1963—pašlaik |
| Dzīvesbiedrs | Ivans Samardžijevs |
Dzimusi 1943. gada 24. septembrī Rīgā, viņas tēvs bija rakstnieks Jānis Grīns, māte tēlniece Lūcija Otīlija Žurgina. 1944. gadā tēvs devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, bet Laima ar māti palika Latvijā. Dzīvoja Baznīcas ielā 24, mācījās Rīgas 49. vidusskolā, studēja Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūta režisoru fakultātē Maskavā (1963—1969). Vasarā strādāja Rīgas Kinostudijā kā Gunāra Pieša asistente, piedalījās filmas "235 000 000" uzņemšanā.
Apprecējās ar bulgāru kinooperatoru Ivanu Samardžijevu, 1969. gadā viņiem piedzima dēls Ikars. Septiņus gadus pamīšus dzīvoja Bulgārijā un Latvijā, strādāja Rīgas Kinostudijā, kur veidoja portretfilmas par Ojāru Vācieti, Raimondu Paulu, Imantu Ziedoni, Džemmu Skulmi un citiem māksliniekiem.[1]
1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja Rīgas domē no "Latvijas Ceļa" saraksta.
Laima Žurgina veidojusi aptuveni piecdesmit dokumentālās un zinātniskās kino un videofilmas, kā arī vairāk nekā simts kinožurnālu.
Dokumentālās kinofilmas
- 2019 — "Kaza kāpa debesīs"
- 2003 — "Mana mīļā Rīga"
- 2000 — Tempus perfectum
- 1995 — "Ziemeļdziesma"
- 1994 — "Gadsimta jubileja"
- 1992 — "Portrets Lietuvas ainavā"
- 1990 — "Tie ir mani dēli"
- 1989 — "Kategoriskais imperatīvs"
- 1986 — "Džemma"
- 1985 — "Neglītais pīlēns — cilvēka bērns"
- 1979 — "Imants Ziedonis. Portrets locījumos"
- 1977 — "Ceturtā dimensija"
- 1977 — "Raimonds Pauls"
- 1973 — Pribaltika nee daļeče
- 1972 — Fizici
- 1971 — "Māris Liepa"
Videofilmas
- 1997 — "Raimonds Pauls. Mūzika starp miesu un dvēseli";
- 1996 — "Gaismas ceļš";
- 1996 — "Dānija — Latvija";
- 1993 — "Latviešu vendeta"
- Diploms Varnas kinofestivālā Bulgārijā par filmu Fizici (1972)
- "Lielais Kristaps" par filmu "Imants Ziedonis. Portrets locījumos" (1979)
- Florences un Almati festivālu godalgas par filmu "Neglītais pīlēns — cilvēka bērns" (1985)
- Leipcigas un Kretejas festivālu godalgas par filmu "Džemma" (1986)
- Lībekas, Jekaterinburgas un Kogošimas festivālu godalgas par filmu "Tie ir mani dēli" (1990)
- "Lielais Kristaps" par filmu "Gadsimta jubileja" (1994)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
