From Wikipedia, the free encyclopedia
Labradors pieder pie minerālu grupas, laukšpatiem, kuri ir bieži sastopami Zemes garozā. Tam piemīt nespodra, tumši zilganzaļa krāsa, bet, ja to pagriež pret gaismu, parādās tumši zils mirdzums - irizācija. Vairumam labradoru šis mirdzums ir zilā krāsā, dažiem eksemplāriem - zaļā, violetā vai oranžā krāsā, bet ļoti retos gadījumos redzama visu šo krāsu varavīksne. Šādu zaigojumu rada kristālu struktūrā paralēli ieslēgti sīkizmēra minerāli. Tie atstaro gaismu, radot mirdzošu efektu. Pēc ķīmiskā sastāva labradors ir kalcija nātrija alumosilikāts.
| Labradors | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Klase | Laukšpats un Tektosilikāta minerāls |
| Ķīmiskā formula | (Ca,Na)(Al,Si)4O8 |
| Singonija | Triklīnā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Nespodri zilganzaļš, bet, pagriežot pret gaismu, zaigojoši zils, arī oranžs, zaļš, violets, irizācijas visās varavīksnes krāsās |
| Svītras krāsa | Balta |
| Habituss | Atrodams blokos vai sakopojumos, kas iegūluši starp izvirdumiežu slāņiem, dažkārt atrodami dvīņkristāli |
| Skaldnība | Lieliska |
| Lūzums | Nevienmērīgs |
| Cietība pēc Mosa skalas | 6-6,5 |
| Spīdums | Stiklveidīga līdz pērļaina |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | nα = 1.554 - 1.563 nβ = 1.559 - 1.568 nγ = 1.562 - 1.573 |
Minerāla nosaukums ir cēlies no Labradoras pussalas Kanādā, kur šis akmens 18. gadsimtā pirmo reizi tika atrasts. Taču minerālu iegūst daudzās valstīs to skaitā Somijā, Norvēģijā, Meksikā, Kanādā, Krievijā un ASV. 19. gadsimtā Krievijā atrastās iegulas veicināja minerāla izmantošanu juvelierizstrādājumos.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
