LU Matemātikas un informātikas institūts ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība ar atvasinātas publiskas personas statusu.[1]
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Dibināts | 1990. (1959.) gadā |
| Atrašanās vieta | Raiņa bulvāris 29, Rīga |
| Tips | Latvijas Universitātes pārraudzībā esošs zinātnisks institūts |
| Direktors | Ināra Opmane |
| Mājaslapa |
Vēsture
Kad 1958. gada novembrī slēdza Rīgas Pedagoģisko institūtu, tā ēku nodeva LVU rīcībā. 1959. gadā ēkā tika izveidots LVU Skaitļošanas Centrs (SC), kas veica pētījumus gan Latvijas vajadzībām (LPSR Valsts plāna pasūtījumiem, pensiju sistēmas izveidei), gan arī izpildīja PSRS militārās rūpniecības kompleksa pasūtījumus. Sākotnēji tika izmantoti mehāniskie kalkulatori ("Феликс") un elektromehāniskie kalkulatori ("Mercedes", "Rheinmetall"). 1961. gadā tika iepirkts pirmais padomju elektronu lampu dators "BESM-2" (БЭСМ-2), bet 1965. gadā zviedru magnētisko lenšu atmiņas iekārta Facit ECM-64. 1962. gadā izveidoja Operāciju izpētes laboratoriju sakaru sistēmu modelēšanai, kas veica automatizētās vadības sistēmu un telefonu sistēmu modelēšanu. Rīgā notika pirmais grafu teorijas seminārs. 1963. gadā H. Kaļa vadībā uzsāka matemātiskās hidrodinamikas uzdevumu skaitliskās risināšanas metožu pētījumus alumīnija ieguves tehnoloģijas pilnveidošanai.
1970. gados LVU SC tika aprīkots ar lielgabarīta skaitļošanas mašīnām (statņu datoriem), kuru kopjauda 1980. gadu vidū pārsniedza 1,5 miljonus operāciju sekundē, bet to apkalpes un apkopes personāls 100 cilvēku. 1979. gadā visi datori tika apgādāti ar videotermināļiem (displejiem), kas sākotnēji bija izvietoti speciālās zālēs. 1985. gadā LVU SC izveidoja pirmo personālo datoru klasi. Kopā ar rūpnīcas "Alfa" konstruktoru biroja inženieriem LVU SC darbinieki 1980. gadā ieguva Latvijas PSR Valsts prēmiju par darbu "Integrālo shēmu projektēšanas automatizācijas matemātiskā un programmu nodrošinājuma izstrādāšana un ieviešana".
1990. gadā Skaitļošanas Centrs tika pārdēvēts par Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu (LU MII) un pārveidots par valsts zinātniskās iestādes bezpeļņas uzņēmumu. Kopš 1991. gada LU MII kopā ar LU Fizikas un matemātikas fakultāti piešķir Čārlza Bebidža prēmiju labākajiem datorzinātņu studiju programmas studentiem. 1992. gadā tika izveidota akadēmisko datortīklu laboratorija ar nosaukumu LATNET, kas pirmā sāka sniegt interneta pakalpojumus Latvijā. 2007. gadā tā tika pārdēvēta par SigmaNet.
2006. gadā LU MII piešķīra Latvijas Universitātes aģentūras statusu. 2008. un 2009. gadā LU MII zinātnieki Valsts pētījumu programmas "Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniska izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību" ietvaros izveidoja bioinformātikas datu bāzu un reģistru apvienoto ontoloģiju, datu noliktavu un lietotājprogrammu datu bāzes lietošanai. 2009. gadā LU MII kļuva par Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas projekta ENGAGE (European Network of Genomic and Genetic Epidemiology) partneri.
Galvenie pētījumu virzieni
- Datorzinātņu matemātiskie pamati
- Sarežģītu sistēmu projektēšanas metodes un rīki
- Grafu teorija un vizuālās informācijas apstrāde
- Semantiskā tīmekļa tehnoloģijas
- Datorlingvistika
- Bioinformātika
- Reālā laika sistēmas
- Datoru tīkli un Grid tehnoloģijas
- Matemātiskā modelēšana tehnikā un dabas zinātnēs
- Matemātisko metožu teorētiskie pētījumi
- E-infrastruktūra
Atsauces un piezīmes
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
