Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga. Dibināta 1922. gadā un ir Pasaules Luterāņu federācijas biedre.

Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca kā Kristus un tā Evaņģēlija organizētā draudze uzskata Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas par savu vienīgo mācības un dzīves pamatu un pieņem kā Svēto Rakstu paskaidrojumus kristīgās draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās Apustuļu, Nīkajas un Atanāsija ticības apliecības, nemainīto Augsburgas apliecību, Mārtiņa Lutera "Mazo katehismu" un citus Vienprātības grāmatā sakopotos rakstus.

Pašlaik LELB arhibīskaps ir Jānis Vanags.

Vēsture

Līdz Pirmajam pasaules karam trīs guberņās sadalītajā Latvijas teritorijā pastāvēja divas evaņģēliski luteriskās baznīcas, ko pārvaldīja Kurzemes un Vidzemes ģenerālsuperintendenti.

1916. gada martā Petrogradā sanāca latviešu evaņģēlisko luterāņu mācītāju sapulce, kurā piedalījās 27 latviešu mācītāji. Tajā tika apspriesti luterāņu draudžu reformas jautājumi, baznīcas iestāžu — ģenerālkonsistorijas, konsistoriju —, sinožu reforma, kā arī teoloģiskās izglītības jautājumi.^[1] 1917. gada 18. oktobrī (pēc jaunā stila 31. oktobrī) Petrogradā tika izveidota Latviešu evaņģēliskā luteriskā pagaidu konsistorija.

1919. gada 26. septembrī tika izveidoti Latvijas Pagaidu valdības noteikumi par evaņģēliski luteriskajām (Kurzemes un Vidzemes) konsistorijām, un tās tika pārorganizētas. Noteikumi konsistorijām atcēla bruņniecības patronāta tiesības pār baznīcu — bruņniecībai vairs nebija tiesības iecelt konsistorijas priekšnieku, prezidentu un citas amatpersonas. Tika nodibināta draudžu pašvaldība, un agrāko konsistoriju vietā radās jaunas, piešķirot latviešiem pa diviem garīgiem un diviem laicīgiem locekļiem, un vāciešiem tikai pa vienam garīgam un vienam laicīgam loceklim. 1920. gada aprīlī sanāca pirmā Kurzemes konsistorijas sasauktā sinode, bet maijā — Vidzemes konsistorijas sinode. 1920. gada 1. oktobrī valdība likvidēja Kurzemes konsistoriju, nostādot Vidzemes konsistoriju visas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšgalā.

1922. gada 5. janvārī izdeva noteikumus par Vidzemes konsistorijas likvidēšanu un evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldīšanu, nostādot visas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) priekšgalā draudžu delegātu sinodes ievēlēto Baznīcas virsvaldi. 1922. gada 21.—24. februārī Rīgā notika Latvijas Evaņģēliskās luteriskās baznīcas draudžu, mācītāju un priekšstāvju sinode, kurā par pirmo LELB bīskapu ievēlēja Kārli Irbi. 1928. gadā tika pieņemta LELB satversme. Līdz Otrajam pasaules karam pie Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas piederēja vairāk nekā 55% Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Latvijas okupācijas sākās represijas pret reliģiskajām organizācijām. 1941. gada jūnijā tika deportēti vairāki luterāņu mācītāji. Vācu okupācijas laikā LELB bija atļauts veikt savu darbu, bet pēc otrreizējās padomju okupācijas atsākās represijas. Daudzas baznīcas bija sagrautas kara laikā, un nebija līdzekļu to atjaunošanai. 131 luterāņu mācītājs jeb 55% bija devušies bēgļu gaitās. Latvijas PSR varas iestādes slēdza laikrakstu "Svētdienas Rīts", baznīcas pārstāvjiem tika aizliegts runāt radio. Dievkalpojumus tika atļauts noturēt tikai baznīcu telpās. 1949. gadā tika aizliegts veikt iesvētes mācību un visiem LELB locekļiem tika pieprasīts pārreģistrēties. Daudzi to nevēlējās darīt, jo līdzdalība baznīcas dzīve nozīmēja problēmas sociālajā jomā. Tādējādi 1948. gadā pie LELB piederēja apmēram 200 000 cilvēku, bet 1960. gadā — vairs tikai 52 000 un 1991. gadā — 25 000.

LELB tiek uzskatīta par vienu no konservatīvākajām luterāņu baznīcām pasaulē, piemēram, kopš arhibīskapa Vanaga ievēlēšanas, LELB vairs nenotiek sieviešu ordinācijas mācītāja amatā.^[2]

Draudzes

2015. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā bija 287 draudzes.^[3] Pavisam LELB ir 16 prāvesta iecirkņi Rīgas, Daugavpils un Liepājas diecēzē: Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Grobiņas, Gulbenes, Ikšķiles, Jelgavas, Jūrmalas, Kandavas, Kuldīgas, Madonas, Piltenes, Rīgas, Sēlpils un Valmieras.

Rīgas arhidiecēze

• Cēsu prāvesta iecirknis ar 17 draudzēm: Aumeisteru, Āraišu, Cēsu Sv. Jāņa, Cēsu Sv. Annas, Drustu, Dzērbenes, Gaujienas, Jaunpiebalgas Sv. Toma, Lodes, Nītaures, Palsmanes, Raunas, Skujenes, Smiltenes, Straupes, Unguru, Vecpiebalgas draudze.
• Ikšķiles prāvesta iecirknis ar 20 draudzēm: Allažu, Ādažu, Garkalnes, Ikšķiles, Krimuldas, Ķeguma, Ķempju, Lielvārdes, Madlienas, Mālpils, Meņģeles, Ogres, Pēterupes, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Skultes, Suntažu, Turaidas un Vangažu draudze.
• Jūrmalas prāvesta iecirknis ar 12 draudzēm: Baldones, Birzgales, Bulduru, Doles-Ķekavas, Dubultu, Katlakalna, Ķemeru, Olaines, Piņķu Jāņa, Salas Sv. Jāņa, Slokas un Tomes draudze.
• Rīgas prāvesta iecirknis: Rīgas Doma, Rīgas Sv. Jāņa, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes, Rīgas Jaunā Sv. Ģertrūdes, Rīgas Jēzus, Rīgas Lutera (Torņakalna), Rīgas Mežaparka, Rīgas Kristus, Rīgas Krusta, Rīgas Sv. Trīsvienības, Rīgas Augšāmcelšanās, Rīgas Sv. Mārtiņa, Rīgas Svētā Pāvila, Rīgas Sv. Pētera, Rīgas Svētā Gara, Biķeru Sv. Katrīnas, igauņu Pētera-Pāvila, Rīgas Misiones, Rīgas Sv. Marka draudze u.c.
• Valmieras prāvesta iecirknis ar 28 draudzēm: Ainažu, Alojas, Apes Svētā Mateja, Augstrozes, Burtnieku, Dikļu, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Katrīnas, Kārķu, Lēdurgas, Lielsalacas, Liepupes, Limbažu, Matīšu Sv. Mateja, Mazsalacas Sv. Annas, Palsmanes, Pāles, Rozēnu-Staiceles, Rūjienas Sv. Bērtuļa, Skultes, Smiltenes, Strenču, Umurgas, Valkas-Lugažu, Valmieras, Vijciema draudze.

Daugavpils diecēze

Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca, Daugavpils bīskapa katedrāle

• Balvu prāvesta iecirknis ar 8 draudzēm: Balvu, Kārsavas, Ludzas, Rēzeknes Sv. Trīsvienības, Tilžas, Varakļānu Sv. Krusta, Viļakas un Viļānu draudze.
• Daugavpils prāvesta iecirknis ar 8 draudzēm: Bornes, Daugavpils M. Lutera, Ilūkstes, Kalupes, Krāslavas, Lašu, Sīķeles un Subates draudze.
• Gulbenes prāvesta iecirknis ar 8 draudzēm: Alūksnes, Apes, Gulbenes, Lejas, Liepnas, Opekalna, Velēnas un Zeltiņu draudze.
• Madonas prāvesta iecirknis ar 12 draudzēm: Kalsnavas, Bērzaunes, Cesvaines, Ērgļu, Liezēres, Lubānas, Vecogres, Grostonas u.c.
• Sēlpils prāvesta iecirknis ar 30 draudzēm: Aizkraukles (Skrīveru), Kristus Spēka Aizkraukles, Aknīstes, Asares, Daudzevas, Dignājas, Elkšņu, Ērberģes, Gārsenes, Gostiņu, Gricgales, Jaunjelgavas, Jēkabpils Sv. Miķeļa, Jumpravas, Kaldabruņas, Kokneses, Krapes, Krustpils, Līvānu, Mazzalves, Neretas, Pļaviņu Sv. Pētera, Saukas, Seces, Sēlpils, Sunākstes, Unguru, Viesītes, Zalves un Zasas draudze.

Liepājas diecēze

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Liepājas bīskapa katedrāle

• Bauskas prāvesta iecirknis ar 12 draudzēm: Bauskas, Bārbeles, Bērsteles, Birzgales, Budbergas, Codes, Iecavas, Jaunsaules, Mežotnes, Valles, Vecsaules un Vecumnieku draudze.
• Grobiņas prāvesta iecirknis ar 27 draudzēm: Apriķu, Bātes-Vaiņodes, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gramzdas, Grobiņas, Ilmājas, Jūrmalciema Nācaretes, Krūtes-Bārtas, Liepājas Brāļu, Liepājas Krusta, Liepājas Lutera, Liepājas Sv. Annas, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle, Muitnieku, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Sakaslejas, Saraiķu, Ulmales-Labraga, Vērgales, Ziemupes un Zlēku draudze.
• Jelgavas prāvesta iecirknis ar 20 draudzēm: Annenieku, Augstkalnes, Bērzes, Bukaišu-Sniķeres, Dalbes, Dobeles, Īles, Jaunauces, Jelgavas Sv. Annas, Jelgavas Sv. Jāņa, Jelgavas Sv. Vienības, Kalnciema-Klīves, Kalnmuižas, Penkules, Priedulas-Vadakstes, Rubas, Sesavas, Staļģenes Sv. Jaunavas Marijas, Vecauces, Vircavas un Zaļā draudze.
• Kandavas prāvesta iecirknis ar 27 draudzēm: Ārlavas, Balgales, Dārtes, Dzirciema, Džūkstes, Engures, Iģenes, Jaunpils, Kaltenes, Kandavas, Ķurbes, Lestenes, Mārtiņa (Dzedru), Mērsraga, Nurmes, Pūres, Rojas, Sabiles, Sātu, Sēmes, Stendes, Strazdes, Talsu, Tukuma, Valdemārpils, Vānes un Zemītes draudze.
• Kuldīgas prāvesta iecirknis: Kuldīgas Sv. Annas, Kuldīgas Sv. Katrīnas, Vārmes Sv. Miķeļa, Saldus Sv. Jāņa, Saldus M. Lutera, Īvandes, Nīgrandes, Bātes-Vaiņodes, Embūtes, Priekuļu, Pampāļu, Gaiķu, Lutriņu, Blīdenes, Remtes, Skrundas, Ilmājas, Rudbāržu, Alsungas Kristus, Ēdoles, Lipaiķu, Klosteres Sv. Pētera, Griezes, Grīvaišu, Kursīšu, Antuļu Sv. Andreja, Kabiles, Rendas, Usmas Sv. Pētera draudze.
• Piltenes prāvesta iecirknis ar 16 draudzēm: Ģipkas, Dundagas, Kolkas, Landzes, Mazirbes, Miķeļtorņa, Piltenes, Popes, Puzes, Rindas, Spāres, Ugāles, Usmas, Užavas un Ventspils Svētā Nikolaja draudze.

Skatīt arī

• Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi
• Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas
• Reformācija Livonijā

Atsauces

1. 23. lekcija. 1917. gada revolūcija un tās iespaids uz Latviju. Latvijas ev-lut. Baznīcas pagaidu konsistorijas nodibināšana Arhivēts 2019. gada 11. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Roberts Feldmanis 1993. gada 5. maijā
2. «LELB gaisotnes un virziena maiņa pirmajos gados pēc arhibīskapa Kārļa Gailīša nāves». sieviesuordinacija.lv. Skatīts: 2021-02-27.^{[novecojusi saite]}
3. Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

• LELB oficiālā vietne
• Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Krievijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kurzemes konsistorijas draudžu un to mācītāju saraksts 1914. gadā. No "Personalstatus der Evangelisch-Lutherischen und der Evangelisch-Reformierten Kirche in Russland". Petrograd, 1914 (vāciski)
• Krievijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vidzemes konsistorijas draudžu un to mācītāju saraksts 1914. gadā. No "Personalstatus der Evangelisch-Lutherischen und der Evangelisch-Reformierten Kirche in Russland". Petrograd, 1914 (vāciski)