Līze Meitnere

Līze Meitnere (vācu: Lise Meitner; dzimusi 1878. gada 7. novembrī, mirusi 1968. gada 27. oktobrī) bija austriešu fiziķe. Strādājusi radioaktivitātes un kodolfizikas nozarē. Viņas vārdā nosaukts 109. ķīmiskais elements meitnērijs.

Līze Meitnere Lise Meitner Līze Meitnere 1946. gadā Personīgā informācija Dzimusi 1878. gada 7. novembrī Vīne, Austroungārija Mirusi 1968. gada 27. oktobrī (89 gadi) Kembridža, Anglija, Apvienotā Karaliste Tautība Austriete Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne Fizika

L. Meitnere ir Vīnes šaha meistara un jurista Filipa Meitnera meita. 1905. gadā absolvējusi Vīnes Universitāti, pēc diviem gadiem uzsākusi zinātnisko darbu kopā ar vācu ķīmiķi Oto Hānu.^[1] No 1917. līdz 1938. gadam strādāja Ķeizara Vilhelma Ķīmijas institūtā, no 1926. līdz 1938. gadam — Berlīnes Universitātē.^[1] 1938. gadā emigrējusi uz Zviedriju, kur līdz 1946. gadam bija Nobela Fizikālās ķīmijas institūta un no 1947. līdz 1960. gadam — Karaliskā tehnoloģiju institūta darbiniece.^[1] 1960. gadā pārcēlusies uz dzīvi Anglijā, kur arī 1968. gadā mirusi.

Sarakstījusi vairākus zinātniskos darbus kodolfizikā. 1918. gadā Meitnere atklāja protaktīniju, kā arī vairākus citus radioaktīvos izotopus.^[1] 1939. gadā kopā ar Oto Robertu Frišu (Otto Robert Frisch) ieviesusi kodolu dalīšanās terminu pēc Hāna un Friča Strāsmana (Fritz Strassmann) veiktās urāna kodolu bombardēšanas ar neitroniem rezultātiem.^[1]