latviešu valodas dialekts From Wikipedia, the free encyclopedia
Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēl[1]) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Tas ir sastopams lībiešu vēsturiski apdzīvotajos novados Vidzemes ziemeļrietumos (Vidzemes lībiskās izloksnes) un Kurzemē uz ziemeļiem no Kuldīgas (Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes), vietās, kur lībiešu valoda atstājusi vislielāko substrātu.[2] Lībiskā dialekta lietotāji, gluži kā vidus dialekta lietotāji, tiek saukti par lejzemniekiem.[2]
Lībiskajā dialektā visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas darbības vārdi, krītošā un lauztā intonācija ir kļuvusi vienāda.[2] Personvārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm -els, -ans, un netiek šķirta dzimte.[2] Lībiskajam dialektam raksturīga palatālo līdzskaņu depalatalizācija, dažos gadījumos arī pilnīga sinkope, piemēram, pamazināmās formas galotnē -iņš skaņa /ņ/ zūd pilnībā.
Lībiskais dialekts iedalāms Vidzemes un Kurzemes izloksnēs.[3] Kurzemes izloksnes savukārt iedalāmas nedziļajās, kuras veido dialektu kontinuumu ar vidus dialekta kursiskajām izloksnēm, un dziļajās jeb tāmnieku izloksnēs. Tajās lībiešu valodas substrāts ir visizteiktākais, kā arī tām raksturīgs vācu valodas superstrāts. Kurzemes, īpaši Ventspils, izloksnes neformālā kontekstā tiek sauktas arī par ventiņu valodu, taču nav zinātniska pamatojuma, lai šīs izloksnes varētu uzskatīt par atsevišķu valodu.
Lībiskajā dialektā runā Kurzemes ziemeļos un Vidzemes ziemeļrietumos. Atsevišķas lībiskā dialekta iezīmes sastopamas arī Daugavas abos krastos starp Ogri un Koknesi.[4] Domājams, ka senāk šī dialekta izplatības areāls sniedzies līdz pat Rīgas ziemeļiem.[1][5] Kurzemes izlokšņu izplatības areāla dienvidu robeža, aiz kuras sākas vidus dialekta izplatības areāls, iet aptuveni pa līniju Jūrkalne—Kuldīga—Kandava—Engure, savukārt Vidzemē šī dienvidu robeža iet aptuveni pa līniju Saulkrasti—Sēja—Umurga—Staicele. Starp Ipiķiem, Ērģemi un Igaunijas robežu atrodas no pārējā Vidzemes izlokšņu izplatības areāla nodalīta teritorija, kurā sastopamas attiecīgās izloksnes.[4]
Lielākā pilsēta, kura atrodas lībiskā dialekta izplatības areālā, ir Ventspils.
Lībiskā dialekta atšķirības no vidus dialekta visvairāk iezīmējas fonētikā. Zemāk uzskaitītas vairākas lībiskā dialekta fonētiskās iezīmes, kuras gan ne vienmēr izpaužas visās izloksnēs.
Lībiskajā dialektā vārda pēdejā zilbē, ja tā neuzsvērta, zūd patskanis, un balsīgs slēdzenis pēc īsa patskaņa vārda beigās tiek geminēts. Ja vārds pēc patskaņa redukcijas beidzas ar līdzskaņu grupu, šie līdzskaņi bieži tiek atdalīti ar anaptiksi.[6][7]
Zūdot gala zilbes patskanim aiz balsīga līdzskaņa, tiek pagarināts iepriekšējais patskanis, piemēram:
Garie patskaņi pēdējā zilbē netiek atmesti, bet gan saīsināti.[7]
Troksneņu priekšā skaņa ē diftongizējas.[6]
Retumis, patskanim [a] atbilst [æ], jeb platais "e". Šāda parādība vērojama vārdā ar nozīmi "stallis": stęlls.[8] Dažās Kurzemes izloksnēs saglabājusies konservatīva iezīme — senākā [u] saglabāšanās dažos vārdos, kuros literārajā valodā ir skaņa [i]:[9]
Līdzskaņu grupa -ln- lībiskajā dialektā tiek asimilēta, veidojot pagarinātu -ll- skaņu.
Kurzemes izloksnēs pamazināmās izloksnes galotnē -iņš, kā arī 3. personas vsk. personas vietniekvārdā zūd palatālais līdzskanis:
Lai gan, gluži kā latviešu literārajā valodā, uzsvars krīt galvenokārt uz pirmās zilbes, Kurzemes izloksnēs emfātiskā runā uzsvars mēdz tikt pārvietots uz otro zilbi, piemēram:[7]
Uzsvars attiecīgajā pierakstā norādīts ar apostrofu pirms uzsvērtās zilbes.
Krītošā un lauztā intonācija lībiskajā dialektā netiek šķirta.[7]
Dažās izloksnēs patskanis darbības vārdu, kuri beidzas ar -ēt, piemēram, mīlēt, cerēt, ticēt, galotnēs, tiek izrunāts kā [æ], nevis [ɛ], kā tas notiek vidus dialektā. Šī patskaņa garums dažādās izloksnēs mainās.
Darbības vārdu locījumi visās personās ir vienādi,[10][11] kā norādīts zemāk tabulā. Personu formu sakritumam iemesls ir patskaņa zudums gala zilbēs vienskaitļa locījumos, pēc kura parauga arī daudzskaitļa formas tika saīsinātas, pat ja tās beidzās ar līdzskani.[12]
| Lībiskais dialekts | "domat" | Vidus dialekts | "domāt" |
|---|---|---|---|
| es | dome | es | domāju |
| tu | dome | tu | domā |
| viš, vīņ | dome | viņš/i, viņa/as | domā |
| mēs | dome | mēs | domājam |
| jūs | dome | jūs | domājat |
Lībiskajā dialektā netiek izšķirta vīriešu un sieviešu dzimte. Šī īpašība ir saistīta ar lībiešu valodas substrātu.[12] Literārās valodas ietekmē gan šīs īpatnības lietojums pakāpeniski izzūd.[13] Teikumā sieviešu dzimtes lietvārdi mēdz pastāvēt, taču tiem tiek blakus lietoti vīriešu dzimtes predikāti,[9] piemēram:
Dažviet Kurzemes izloksnēs sastopama konservatīva datīva forma personu vietniekvārdam viņi: viņiems.[7] (sal. lietuviski: jiems) Domājams, arhaiskā datīva forma Kurzemes izloksnēs saglabājusies daudz ilgāk, nekā vidus dialektā.
Vajadzības izteiksmē, atšķirībā no literārās valodas, tiek izmantots īsais patskanis, piemēram: jaiet, jadzīve (jāiet, jādzīvo). Pavēles izteiksmes formas sakrīt ar īstenības izteiksmi, piemēram: nāk, laiž, iet (nāciet, laidiet, ejiet). Pārējās izteiksmes formas ziņā sakrīt ar literāro valodu.[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
