Kronvalda parks

Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Rīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielu, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās daļās.

Pateicoties Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I dāvinājumam, 1862. gadā Rīgas Vācu strēlnieku apvienība (Deutsche Schützenverein) pēc pilsētas vaļņu norakšanas 1863. gadā kanāla labajā pusē ieguva 13 hektārus zemi — t.s. Strēlnieku dārzu. 1883. gadā Rīgas pilsētas dārzu meistars Georgs Kūfalts izstrādāja Strēlnieku dārza labiekārtošanas plānu un uzsāka apstādījumu ierīkošanu, atstājot platu neiekārtotu joslu gar kanālmalu, kur 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā pilsētai pa kanālu liellaivās tika piegādāti būvmateriāli, malka un dažādas preces. Īpaša vērība tika pievērsta puķu dobēm un rozārijam, kurā ziedēja aptuveni 2000 rožu krūmi. Uzcēla biedrības namu un šautuvi. Dārzs bija pieejams tikai biedrības biedriem. Gatavojoties Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām 1901. gadā, starp Strēlnieku dārza šaujamgrāvja valni un kanālu tika realizēts projekts „Vecrīga”, kur samazinātā mērogā tika eksponēti Vecrīgas 17. gadsimta pirmā ceturkšņa ievērojamāko celtņu — Rātsnama, Rīgas torņu, Kaļķu vārtu, vīna pagraba u.c. maketiem (līdz mūsu dienām saglabājies mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja celtais paviljons).

1921. gadā biedrība noslēdza līgumu ar Latvijas Apsardzības ministriju par strēlnieku nama un dārza daļēju iznomāšanu Armijas virsnieku klubam, kas tur organizēja dažādus sabiedriskos pasākumus, arī prominentās preses balles. Parastajiem rīdziniekiem dārzs bija slēgts. 1927. gadā Rīgas dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks uzsāka jauna ainavu parka izveidi, bet pats Strēlnieku dārzs tika atvērts visiem apmeklētājiem.

1933. gadā Rīgas pilsētas valde atsavināja Strēlnieku biedrībai 9 hektārus no Strēlnieku dārza teritorijas, kompensācijā piešķirot tikpat daudz zemes Babītes pagastā. Savukārt 3,3 hektārus zemes kopā ar Strēlnieku namu nopirka Latvijas valsts un nodeva Kara ministrijai. Līdz ar to Armijas virsnieku klubs kļuva par Strēlnieku nama īpašnieku, pārdēvējot to par Virsnieku namu. 1935. gadā dārzā tika atvērts piena paviljons ar terasi. Pats Strēlnieku dārzs tika pārdēvēts par 15. maija dārzu, bet pēc diviem gadiem, godinot 19. gadsimta otrās puses latviešu tautiskās atmodas idejisko vadītāju Ati Kronvaldu, — par Kronvalda dārzu (LPSR laikā, 1965. gadā tas tika pārdēvēts par Kronvalda parku). 1971. gadā paviljona vietā uzcēla kafejnīcu „Ainava” (tagad tur atrodas Ostas pārvaldes nams). Blakus tam — 1974. gadā celtā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka (mūsdienās — Pasaules tirdzniecības centrs „Rīga”). Virsnieku namu nojauca un tā vietā 1982. gadā uzcēla Politiskās izglītības namu (tagad — Kongresu nams) un uzstādīja pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim.

Dendroloģiskais materiāls

Parks šobrīd ir otrs sugām bagātākais Rīgas sabiedriskais parks, kurā ir aptuveni 104 svešzemju koku un krūmu sugas un formas, piemēram: Japānas katsura (Cercidiphyllum japonicum), gurķu magnolija (Magnolia acuminata), Amūras korķkoks (Phellodendron amurense), melnā priede (Pinus nigra), divirbuļu krustābele (Crataegus laevigata), sarkanlapu parastā kļava (Acer platanoides), parastā īve (Taxus baccata), piramidālais parastais ozols (Quercus robur), Trauslais vītols (Salix fragilis), šķeltlapu sudraba kļava (Acer saccharinum), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum) u.c.

Ēkas

1863. gadā Vācu strēlnieku apvienība parkā uzcēla biedrības namu un šautuvi. 1868. gadā uzcēla Strēlnieku biedrības vingrošanas zāli (vācu: Turnhalle). 1883. gadā pie Bastejkalna uzbūvēja koka tiltu (1892. gadā to nomainīja pret mūra tiltu). Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Rīgas strēlnieku apvienības namā bija Virsnieku klubs. 1935. gada 21. jūnijā Latvijas piensaimnieku centrālā savienība parkā atvēra Piena paviljonu, kur piedāvāja nacionālo virtuvi: uz oglēm ceptas siļķes ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, skābputru un rūgušpienu u.c.

1971. gadā pie paša kanāla uzbūvēja jaunu “Piena restorānu”, vēlāko kafejnīcu “Ainava” (šobrīd ēkā atrodas Rīgas brīvostas pārvalde). 1974. gadā parka stūrī pie Elizabetes ielas tika uzbūvēta LKP CK ēka. 1982. gadā vietā, kur atradās Vācu strēlnieku biedrības ēka, uzcelts LKP CK Politiskās izglītības nams (kurā 1988. gada 8.—9. oktobrī notika Latvijas Tautas Frontes dibināšanas kongress, kā arī Interfrontes dibināšanas kongress 1989. gada sākumā). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas to pārdēvēja par Rīgas Kongresu namu. 2000. gadā parkā izbūvēja pazemes autostāvvietu ar strūklaku virs tās. 2001. gadā Pilsētas kanāla kreisajā krastā pretī Rīgas brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu. Blakus paviljonam novietotas divas akmeņu grupas kompozīcijā ar Ķīnas dārziem raksturīgiem augiem un kanāla nogāzēm iepretim lapenei ar akmens pakāpieniem veidota pieeja ūdensmalai.

Pieminekļi:

1957. gadā parkā atklāja rakstnieka Sudrabu Edžus krūšutēlu.
1974. gadā atklāja kompartijas un valsts darbinieka Arvīda Pelšes krūšutēlu (novākts 1991. gadā).
1982. gadā līdzās Kongresu namam uzstādīja rakstnieka Andreja Upīša pieminekli.
2009. gadā Rīgas Dome bez saskaņojuma ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju atklāja Krievijas tēlnieka Aleksandra Taratinova veidoto pieminekli Aleksandram Puškinam. 2023. gadā to demontēja un atdeva glabāšanā Latvijas Mākslinieku savienības muzejam.

Ķergalvja lapene (paviljons), kuru mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis dāvinājis Rīgas pilsētai tās 700 gadu jubilejā.
Berlīnes mūra fragments.
Pasaules tirdzniecības centrs (bijusī LKP CK ēka)
piemineklis E.Brastiņam
piemineklis A.Upītim
strūklaka pie Kr.Valdemāra un Raiņa blv. krustojuma
Piemineklis pirmajam latviešu teātrim
Piemineklis Sudrabu Edžum