Konrādīns

Konrādīns (vācu: Konradin, itāļu: Corradino — "Konrādiņš", dzimis 1252. gadā, miris 1268. gadā) bija pēdējais Hoenštaufenu dinastijas valdnieks, Sicīlijas karalis (kā Konrāds II) Jeruzalemes karalis (kā Konrāds III), Švābijas hercogs (kā Konrāds IV). Pretendēja uz Svētās Romas impērijas imperatora troni kā Konrāds V.

Konradīns
Sicīlijas karalis
Valdīšana	1254. gada 21. maijs – 1258. gada 10. augusts
Priekštecis	Konrāds IV
Pēctecis	Manfrēds
Jeruzalemes karalis
Valdīšana	1254. gada 21. maijs – 1268. gada 29. oktobris
Priekštecis	Konrāds IV
Pēctecis	Hugo III
Švābijas hercogs
Valdīšana	1254. gada 21. maijs – 1268. gada 29. oktobris
Priekštecis	Konrāds IV
Pēctecis	Rūdolfs II
Dzimis	1252. gada 25. marts Landshūte, Bavārija
Miris	1268. gada 29. oktobrī (16 gadu vecumā) Neapole, Sicīlijas Karaliste
Dinastija	Hoenštaufenu dinastija
Tēvs	Konrāds IV
Māte	Bavārijas Elizabete
Reliģija	Romas katoļu baznīca

Dzīvesgājums

Dzimis 1252. gada 25. martā Volfšteinas pilī Bavārijā Sicīlijas karaļa Konrāda IV un viņa sievas Bavārijas Elizabetes ģimenē. Svētās Romas impērijas ķeizara Frīdriha II mazdēls. Divu gadu vecumā pēc tēva nāves 1254. gadā mantoja Sicīlijas karaļa, Jeruzalemes karaļa un Švābijas hercoga titulu.

Bērnībā dzīvoja sava aizbildņa Bavārijas hercoga Ludviķa II galmā, 1262. gadā viņu kronēja par Švābijas hercogu. Kad 1266. gadā pāvesta Klements IV atbalstītais Šarls I Anžū nogalināja viņa tēvoci Manfrēdu un piesavinājās Sicīlijas karaļa troni, viņš devās uz Itāliju. Izšķirošajā kaujā pie Taļjakoco (Tagliacozzo) netālu no Romas viņš 1268. gada 23. augustā cieta sakāvi pret Anžujas Kārļa karaspēku.

1268. gada 29. oktobrī viņam izpildīja nāvessodu Neapoles tirgus laukumā. Viens no Konrādīna vasaļiem Rūdolfs I Hābsburgs 1273. gadā kļuva par Romiešu karali, likdams pamatu Habsburgu dinastijai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konrādīns.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)