1206. gada kauja pie Salaspils

1206. gada kauja pie Salaspils notika 1206. gada 4. jūnijā līvu mūra pilī uz Daugavas salas (Holme, vēlāk pazīstama kā "Mārtiņsala") pie tagadējās Salaspils. Apvienotais Salas un Turaidas novadu līvu karaspēks Ako vadībā kopā ar sabiedrotajiem lietuviešiem sapulcējās Salas pilī un, pēc krustnešu domām, plānoja uzbrukumu Rīgas pilsētai. Livonijas bīskapa Alberta uzdevumā aptuveni 150 Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki, Rīgas pilsoņi, viņiem pakļautie Rīgas līvi un krustneši pa Daugavu devās uzbrukumā Salas pilij. Kaujā krustneši guva uzvaru un nogalināja Salas līvu novada vecāko Ako, kura galva kā uzvaras zīme Rīgā tika pasniegta bīskapam Albertam.^[1]

Šis raksts ir par 1206. gada kauju pie Salaspils. Par citām jēdziena Kauja pie Salaspils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1206. gada kauja pie Salaspils
Daļa no Livonijas krusta kariem
Kauja notika uz dienvidaustrumiem no Rīgas.
Datums 1206. gada 4. jūnijā Vieta Vec-Salaspils (uz Mārtiņsalas) Iznākums Krustneši ieņēma Salaspili
Karotāji
Salaspils un Turaidas zemju karaspēks, karavīri no Lietuvas	Vācu krustneši Zobenbrāļu ordenis Rīgas līvi
Komandieri un līderi
Ako†	Livonijas bīskaps Alberts
Spēks
	150
Zaudējumi
Salas līvu vecākais Ako

Ārējās saites

• Ako piemineklis Rīgā un aiz Salaspils (Rīgas-Daugavpils šosejas labajā pusē, atklāts 1994. gadā) Arhivēts 2019. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē.

Atsauces

1. Indriķa Livonijas hronika X 8.-9.:

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari