Tadžikistānas autonoms vilojats From Wikipedia, the free encyclopedia
Kalnu Badahšānas autonomais vilojats[1] (tadžiku: Вилояти Мухтори Кӯҳистони Бадахшон) ir autonoma administratīva vienība Tadžikistānas dienvidaustrumos.[2] Tā teritorija pilnībā izvietojusies Pamira kalnos, robežojas ar Tadžikistānas Hatlonas vilojatu un republikas pakļautības rajoniem rietumos, Kirgizstānas Ošas apgabalu ziemeļos, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu austrumos un Afganistānas Badahšānas vilajetu dienvidos. Kalnu Badahšānas autonomais vilojats veido 44,9% Tadžikistānas teritorijas, bet tikai 3% no iedzīvotāju kopskaita.
| Kalnu Badahšānas autonomais vilojats |
|
| Вилояти Мухтори Кӯҳистони Бадахшон | |
| — autonoms apgabals — | |
 |
|
 Novietojums Tadžikistānā
|
|
| Oficiālā valoda | tadžiku valoda |
|---|---|
| Valsts |  Tadžikistāna
|
| Dibināta | 1925. gada 2. janvārī |
| Centrs | Horuga |
| Administratīvais iedalījums | 1 pils., 7 raj.
|
| Platība | |
| - Kopējā | 64 200 km² |
| Iedzīvotāji (2022) | |
| - Kopā | 230 100 |
| - Blīvums | 3,6/km² |
| - Etniskais sastāvs | pamirieši, tadžiki, kirgīzi |
 Kalnu Badahšānasautonomais vilojats Vikikrātuvē | |
Kopš bronzas laikmeta grūti pieejamo Badahšānas teritoriju apdzīvojušas protoirāņu ciltis, kā rezultātā mūsdienās šo teritoriju apdzīvojošās pamiriešu tautas veido atsevišķu irāņu valodu saimes austrumirāņu apakšgrupu. No rakstu avotiem zināms, ka 7.—2. gadsimtā p.m.ē. Badahšānu apdzīvoja saki, ar kuriem saista toponīma «Šugnona» izcelsmi. Pamira un Badahšānas teritorija mūsu ēras sākumā bija Ahmenīdu impērijas pakļautībā, vēlāk — grieķu Baktrijas valstī, Kušānu valstī, Ķīnas Tanu impērijā. 11. gadsimtā Badahšānā ienāca ismailisms. 13. gadsimtā Badahšāna nonāca Čingishana varā, vēlāk — Mogulu impērijā, bet kopš 16. gadsimta — dažādu Buhāras valdnieku īpašums.
19. gadsimta beigās Centrālāzijā norisinājās diplomātiska cīkstēšanās par ietekmes sfērām starp Krievijas un Britu impērijām, zināma arī kā «Lielā spēle», kā rezultātā Badahšānas teritorija tika sadalīta — lielākā daļa nonāca Krievijas sastāvā tās vasaļvalsts Buhāras hanistes īpašumā, bet zemes Pandžas dienvidu krastā — Afganistānā. 1905. gadā Badahšāna un Austrumpamirs tika izdalīti atsevišķā pārvaldes struktūrā, kas pakļāvās Fergānas apgabala gubernatoram.
1925. gada 2. janvārī tika izveidots Kalnu Badahšanas autonomais apgabals Tadžikijas ASPR sastāvā kā pamiriešu tautu nacionāli teritoriāls veidojums. 1965. gadā, pēc Garmas apgabala likvidēšanas, Kalnu Badahšānai pievienoja tagadējos Darvozas un Rešonas rajonus. 1992. gadā Kalnu Badahšānas Tautas deputātu padome vienpusēji pieņēma lēmumu par autonomā apgabala reorganizāciju par Badahšanas Autonomo Republiku, bet Tadžikistānas varas iestādes šo lēmumu neatzina.
Kalnu Badahšāna aizņem Pamira kalnzemi valsts austrumos. Lielākā daļa teritorijas atrodas 3000–4000 m virs jūras līmeņa, bet visblīvāk apdzīvotā teritorija — Pandžas upes ieleja — 1500 m vjl. Tikai 3% teritorijas piemērotas apdzīvošanai.
Kalnu Badahšānas teritorijā atrodas valsts augstākā virsotne Ismoila Somonī smaile (7495 m vjl) un pasaulē garākais kalnu ledājs ārpus polārajiem apgabaliem Fedčenko šļūdonis. Daudz derīgo izrakteņu: zelts, vizla, kalnu kristāls, rubīns, akmeņogles, lazurīts, azbests, vārāmā sāls.
Lielāko daļu teritorijas apūdeņo Pandžas upe un tās pietekas. Kalnos vairāki ezeri, tajā skaitā 20. gadsimta sākumā zemestrīces rezultātā izveidojies sprostezers — Sarezas ezers.
Kalnu Badahšana iedalās vienā pilsētā un septiņos rajonos, kas savukārt dalās 43 lauku kopienās.[3]
| Nr | Nosaukums | Centrs | Iedzīvotāji (01.01.2014) tūkst. | Platība tūkst. km² | Iedzīvotāju blīvums cilv./km² |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Horuga (pilsēta) | 28,8 | — | nav datu | |
| 2 | Darvozas rajons | Kalaihumba | 21,7 | 2,8 | 7,7 |
| 3 | Iškošimas rajons | Iškošima | 30,5 | 3,7 | 8,2 |
| 4 | Murgobas rajons | Murgoba | 14,2 | 38,4 | 0,4 |
| 5 | Rešonas rajons | Rešona | 24,5 | 5,9 | 4,1 |
| 6 | Roštkalas rajons | Roštkala | 25,4 | 4,3 | 5,9 |
| 7 | Šugnonas rajons | Vahdata[4] | 35,4 | 4,6 | 7,7 |
| 8 | Vandžas rajons | Vandža | 31,7 | 4,4 | 7,2 |
| Kopā | 212,1 | 64,1 | 3,3 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
