Kalnu Badahšāna

Kalnu Badahšānas autonomais vilojats^[1] (tadžiku: Вилояти Мухтори Кӯҳистони Бадахшон) ir autonoma administratīva vienība Tadžikistānas dienvidaustrumos.^[2] Tā teritorija pilnībā izvietojusies Pamira kalnos, robežojas ar Tadžikistānas Hatlonas vilojatu un republikas pakļautības rajoniem rietumos, Kirgizstānas Ošas apgabalu ziemeļos, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu austrumos un Afganistānas Badahšānas vilajetu dienvidos. Kalnu Badahšānas autonomais vilojats veido 44,9% Tadžikistānas teritorijas, bet tikai 3% no iedzīvotāju kopskaita.

Kalnu Badahšānas autonomais vilojats
Вилояти Мухтори Кӯҳистони Бадахшон
—  autonoms apgabals  —
Novietojums Tadžikistānā
Oficiālā valoda	tadžiku valoda
Valsts	Tadžikistāna
Dibināta	1925. gada 2. janvārī
Centrs	Horuga
Administratīvais iedalījums	1 pils., 7 raj. Horuga Vandžas rajons Darvozas rajons Iškāšīmas rajons Murgobas rajons Roštkalas rajons Rešonas rajons Šugnonas rajons
Platība
- Kopējā	64 200 km²
Iedzīvotāji (2022)
- Kopā	230 100
- Blīvums	3,6/km²
- Etniskais sastāvs	pamirieši, tadžiki, kirgīzi
Kalnu Badahšānas autonomais vilojats Vikikrātuvē

Vēsture

Kopš bronzas laikmeta grūti pieejamo Badahšānas teritoriju apdzīvojušas protoirāņu ciltis, kā rezultātā mūsdienās šo teritoriju apdzīvojošās pamiriešu tautas veido atsevišķu irāņu valodu saimes austrumirāņu apakšgrupu. No rakstu avotiem zināms, ka 7.—2. gadsimtā p.m.ē. Badahšānu apdzīvoja saki, ar kuriem saista toponīma «Šugnona» izcelsmi. Pamira un Badahšānas teritorija mūsu ēras sākumā bija Ahmenīdu impērijas pakļautībā, vēlāk — grieķu Baktrijas valstī, Kušānu valstī, Ķīnas Tanu impērijā. 11. gadsimtā Badahšānā ienāca ismailisms. 13. gadsimtā Badahšāna nonāca Čingishana varā, vēlāk — Mogulu impērijā, bet kopš 16. gadsimta — dažādu Buhāras valdnieku īpašums.

19. gadsimta beigās Centrālāzijā norisinājās diplomātiska cīkstēšanās par ietekmes sfērām starp Krievijas un Britu impērijām, zināma arī kā «Lielā spēle», kā rezultātā Badahšānas teritorija tika sadalīta — lielākā daļa nonāca Krievijas sastāvā tās vasaļvalsts Buhāras hanistes īpašumā, bet zemes Pandžas dienvidu krastā — Afganistānā. 1905. gadā Badahšāna un Austrumpamirs tika izdalīti atsevišķā pārvaldes struktūrā, kas pakļāvās Fergānas apgabala gubernatoram.

1925. gada 2. janvārī tika izveidots Kalnu Badahšanas autonomais apgabals Tadžikijas ASPR sastāvā kā pamiriešu tautu nacionāli teritoriāls veidojums. 1965. gadā, pēc Garmas apgabala likvidēšanas, Kalnu Badahšānai pievienoja tagadējos Darvozas un Rešonas rajonus. 1992. gadā Kalnu Badahšānas Tautas deputātu padome vienpusēji pieņēma lēmumu par autonomā apgabala reorganizāciju par Badahšanas Autonomo Republiku, bet Tadžikistānas varas iestādes šo lēmumu neatzina.

Ģeogrāfija

Kalnu Badahšāna aizņem Pamira kalnzemi valsts austrumos. Lielākā daļa teritorijas atrodas 3000–4000 m virs jūras līmeņa, bet visblīvāk apdzīvotā teritorija — Pandžas upes ieleja — 1500 m vjl. Tikai 3% teritorijas piemērotas apdzīvošanai.

Kalnu Badahšānas teritorijā atrodas valsts augstākā virsotne Ismoila Somonī smaile (7495 m vjl) un pasaulē garākais kalnu ledājs ārpus polārajiem apgabaliem Fedčenko šļūdonis. Daudz derīgo izrakteņu: zelts, vizla, kalnu kristāls, rubīns, akmeņogles, lazurīts, azbests, vārāmā sāls.

Lielāko daļu teritorijas apūdeņo Pandžas upe un tās pietekas. Kalnos vairāki ezeri, tajā skaitā 20. gadsimta sākumā zemestrīces rezultātā izveidojies sprostezers — Sarezas ezers.

Administratīvais iedalījums

Kalnu Badahšana iedalās vienā pilsētā un septiņos rajonos, kas savukārt dalās 43 lauku kopienās.^[3]

Nr	Nosaukums	Centrs	Iedzīvotāji (01.01.2014) tūkst.	Platība tūkst. km²	Iedzīvotāju blīvums cilv./km²
1	Horuga (pilsēta)		28,8	—	nav datu
2	Darvozas rajons	Kalaihumba	21,7	2,8	7,7
3	Iškošimas rajons	Iškošima	30,5	3,7	8,2
4	Murgobas rajons	Murgoba	14,2	38,4	0,4
5	Rešonas rajons	Rešona	24,5	5,9	4,1
6	Roštkalas rajons	Roštkala	25,4	4,3	5,9
7	Šugnonas rajons	Vahdata[4]	35,4	4,6	7,7
8	Vandžas rajons	Vandža	31,7	4,4	7,2
	Kopā	212,1	64,1	3,3

Atsauces

1. Pasaules uzziņu atlants. SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta», 2010
2. «Kalnu Badahšanas autonomais apgabals». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 319. lpp.
3. «Staistikas aģentūra pie Tadžikistānas prezidenta kancelejas. Tadžikistānas Republikas reģioni. 2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 3. februārī.
4. «ПОСТАНОВЛЕНИЕ О ходатайстве Маджлиса народных депутатов ГорноБадахшанской автономной области "О переименовании села Миденшор сёл Поршинев Шугнанского района ГорноБадахшанской автономной области на село Вахдат и отнесении его к категории посёлка"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. februārī. Skatīts: 2015. gada 5. februārī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalnu Badahšāna.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)