Kalahari kratons

Kalahari kratons ir kratons, kas aizņem Dienvidāfrikas centrālo un ziemeļu daļu, Lesoto ziemeļu daļu, Svatinis, Mozambikas dienvidrietumu malu, Zimbabves centrālo un dienvidu daļu, gandrīz visu Botsvānu un Namībijas dienvidaustrumu daļu. To sīkāk iedala Kāpvālas kratonā, Zimbabves kratonā, Limpopo joslā un Namakvas joslā. Kalahari kratons beidza veidoties pirms aptuveni 2,3 miljardiem gadu, un satur vienus no senākajiem zināmajiem iežiem un mikrofosilijām. Vissenākie iežu masīvi atrodas Transvālas provincē; tie sastāv no aptuveni 3,4 miljardus gadu veciem granīta, gneisa un migmatītiem.

Ģeoloģiskā vēsture

Kratons stabilizējās pirms aptuveni 3 miljardiem gadu, un kopš tā laika uz tā krājas nogulumiežu slānis, kas sastāv no seklūdens nogulumiem, lavām un intrūzijām. Gar kratona malām pirms aptuveni 1,4 — 1 miljardiem gadu izveidojās papildus malas (Zambezi josla un Lufilianas arka), kas patlaban to atdala no Kongo kratona. Pirms 1060 — 1030 miljoniem gadu Kalahari kratons apvienojās ar Rodīnijas superkontinentu, kļūstot par tā daļu. Dienvidos tas robežojās ar tagadējo Austrumantarktīdu, tos atdalīja Namakvas-Natālas orogēnā josla tagadējās Dienvidāfrikas dienvidu daļā.

Derīgie izrakteņi

Uz Kalahari kratona esošā Vitvatersrandas sistēma satur pasaulē bagātākās zelta iegulas. Transvālas sistēmā atrodas nozīmīgas dzelzs rūdas atradnes, Bušveldas komplekss satur platīna, hroma, titāna-dzelzs un alvas rūdas. Kalahari kratonā atrodas vienas no pasaulē nozīmīgākajām dimanta atradnēm; šeit ik gadu iegūst ap 9600 kg dimantu. Kratons satur arī augstvērtīgas mangāna rūdas atradnes.