Remove ads
Juris Celmiņš (dzimis 1950. gada 6. februārī) ir latviešu skolotājs un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs.
- Šis raksts ir par vēsturnieku un politiķi. Par citām jēdziena Celmiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Juris Celmiņš | |
|---|---|
| Latvijas izglītības un zinātnes ministrs | |
|
Amatā 1997. gada 13. februāris — 1998. gada 16. aprīlis | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Andris Šķēle Guntars Krasts |
| Priekštecis | Māris Grīnblats |
| Pēctecis | Jānis Gaigals |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 6. februārī Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
PSKP LTF DCP (1992—1995) DPS (1995—1999) LDP (1999—2002) PCP (2003—2005) LPP (2007) LPP/LC (2007—pašlaik) |
| Profesija | skolotājs, politiķis |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzimis 1950. gada 6. februārī Talsos lauksaimnieku ģimenē. Mācījās Zūru profesionāli tehniskajā vidusskolā, 1969. gadā pabeidza mācības Irlavas vidusskolā. 1974. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātē un ieguva skolotāja specialitāti.[1] Strādāja par Irlavas vidusskolas, no 1975. līdz 1983. gadam par E. Birznieka-Upīša Tukuma astoņgadīgās skolas vēstures skolotāju, līdz 1987. gadam bija Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja direktors, no 1987. līdz 1989. gadam Tukuma 2. vidusskolas direktors.[1] No 1989. līdz 1990. gadam bija laikraksta "Tukuma Ziņotājs" redaktors.[1]
1998. gadā J. Celmiņš kļuva par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru.[1] Ministru kabinets viņu no amata atbrīvoja 2003. gada 8. jūlijā saistībā ar virkni nelikumību augstskolas darbībā. J. Celmiņš Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza prasību par atjaunošanu amatā.[2]
Vēlāk Juris Celmiņš bija Rīgas 95. vidusskolas direktors.
Remove ads
Bijis PSKP biedrs un LKP Tukuma rajona ideoloģijas nodaļas vadītājs.[3]
1988. gadā bija viens no Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas dibinātājiem, nodaļas vadītājs un pirmo trīs kongresu delegāts. 1990. gadā ievēlēts par LR AP deputātu. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbojās LTF frakcijā un bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Strādāja pie Izglītības likuma, Kultūras pieminekļu aizsardzības likuma un citu komisijā izstrādāto likumu sagatavošanas.[1]
1992. gadā J. Celmiņš iesaistījās Demokrātiskās Centra partijas dibināšanā, bija tās valdē. No 1993. līdz 1995. gadam bija DCP valdes priekšsēdētājs.[1] Kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.1994. gadā piedalījās Liberālās internacionāles kongresā Reikjavikā. Līdz ar partijas apvienošanu ar partiju "Saimnieks" kļuva par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" līdzpriekšsēdētāju.[1] Tajā pašā gadā ievēlēts 6. Saeimā, kur bija Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs. 1996. gadā kļuva par DPS priekšsēdētāja vietnieku, kopš 1997. gada partijas valdes loceklis.[1]
1997. gada 13. februārī kļuva par izglītības un zinātnes ministru Andra Šķēles valdībā un saglabāja amatu arī Guntara Krasta valdībā. J. Celmiņa darbības laikā tika ieviesta studējošo kreditēšana, pieņemts izglītības likums, palielinātas valsts profesoru algas. 1998. gada 16. aprīlī zaudēja amatu, jo "Saimnieks" pameta valdību.[1] Šai pašā gadā nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās. Viņš palika partijā pēc tās pārdēvēšanas par Latvijas Demokrātisko partiju, tomēr no tās izstājās pēc neveiksmes 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās un 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās.[4]
2003. gada 27. aprīlī viņš kļuva par Progresīvās Centriskās partijas priekšsēdētāju.[4] Partija tika likvidēta 2005. gada 31. augustā.[5]
2007. gadā pievienojās Latvijas Pirmajai partijai.[6]
Remove ads
J. Celmiņa kartīte tika atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Jūrnieks" savervēts 1968. gada novembrī.[7] Pats Celmiņš apliecināja, ka šai laikā viņu vairākkārt pratinājuši un likuši rakstīt paskaidrojumus par Zūru arodskolā (profesionāli tehniskajā vidusskolā) izveidoto pretpadomju "Kurzemes savienību", bet neesot zinājis, ka esot pieskaitīts kā aģents.[8] No savienības locekļiem ieslodzīts tika tikai vadītājs Aukmanis, pārējie tās locekļi, ieskaitot Celmiņu, tika atstāti liecinieku statusā.[9]
Jau 2002. gadā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa izlēma, ka Juris Celmiņš nav apzināti sadarbojies ar VDK.[10]
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads