Japānas Impērijas armija

Japānas Impērijas armija
	大日本帝國陸軍; Dai-Nippon Teikoku Rikugun
	Japānas Impērijas armijas Karogs
Darbība	1868.–1945. gads
Valstis	Japānas Impērija
Tips	armija
Loma	sauszemes karaspēks
Lielums	6 095 000 (1945. gada augusts)
Daļa no	Impērijas bruņotie spēki
Colors	sarkans balts
Komandieri
Japānas imperators	Meidzi; Taišo; Hirohito;
Armijas ministrs	Ojama Ivao (pirmais); Sadamu Šimomura (pēdējais);
Armijas ģenerālštāba priekšnieks	Jamagata Aritomo (pirmais); Jošihiro Umedzu (pēdējais);
Ordeņi
Kājnieku pulka vimpelis

Japānas Impērijas armija (japāņu: : 大日本帝国陸軍, Hepbērna sistēmā: Dai-Nippon Teikoku Rikugun, "Lielās Japānas Impērijas armija") (JIA) bija Japānas Impērijas galvenie sauszemes spēki.

Ātrie fakti Darbība, Valstis ...

Aizvērt

Armiju kontrolēja Japānas Impērijas armijas ģenerālštābs un tā bija pakļauta Armijas ministrijai, taču abas šīs struktūras bija tieši pakļautas Japānas imperatoram kā sauszemes, jūras un gaisa spēku augstākajam komandierim un ģeneralisimusam. Trešā struktūra, kas pārraudzīja armiju, bija Aviācijas ģenerālinspekcija. Kara vai ārkārtas stāvokļa laikā visi imperatora nominālie komandēšanas pienākumi tika koncentrēti imperatora štābā - ad hoc militārajā struktūrā, kas sastāvēja no armijas Ģenerālštāba priekšnieka un viņa vietnieka, armijas ministra, impērijas kara flotes virspavēlnieka un viņa vietnieka aviācijas ģenerālinspektora un kaujas apmācības galvenā inspektora.

Bokseru sacelšanās

Skatīt arī: Bokseru sacelšanās

1899.–1900. gadā "Ihetuaņ" (bokseru) uzbrukumi ārzemniekiem Ķīnā pastiprinājās, kā rezultātā Pekinā tika aplenktas diplomātiskās misijas. Starptautiskie spēki, kas sastāvēja no Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, Vācijas, Itālijas, Austroungārijas, Amerikas un Japānas karaspēka, beidzot tika sapulcināti, lai atbrīvotu delegācijas. Japāņi nodrošināja lielāko karaspēka kontingentu – 20 840, kā arī 18 karakuģus.

Krievijas—Japānas karš

Skatīt arī: Krievijas—Japānas karš

Krievijas un Japānas karš (1904–1905) bija rezultāts spriedzei starp Krieviju un Japānu, ko galvenokārt izraisīja konkurējošās imperiālistiskās ambīcijas attiecībā uz Mandžūriju un Koreju. Japānas armija nodarīja smagus zaudējumus krieviem; tomēr viņi nespēja dot izšķirošu triecienu krievu armijām. Pārmērīga paļaušanās uz kājniekiem izraisīja lielus upurus Japānas spēku vidū, īpaši Portartūras aplenkuma laikā.

Otrais pasaules karš

1941. gadā Japānas Impērijas armijā bija 51 divīzija^[1] un dažādas speciālās artilērijas, kavalērijas, pretgaisa un bruņutehnikas vienības, kurās kopā bija 1 700 000 cilvēku. Otrā pasaules kara sākumā lielākā daļa Japānas armijas (27 divīzijas) atradās Ķīnā. Vēl 13 divīzijas aizstāvēja Mongolijas robežu, jo bija bažas par iespējamu Padomju Savienības uzbrukumu.^[2] No 1942. gada karavīri tika nosūtīti uz Honkongu (23. armija), Filipīnām (14. armija), Taizemi (15. armija), Birmu (15. armija), Nīderlandes Austrumindiju (16. armija) un Malaju (25. armija). Līdz 1945. gadam Japānas Impērijas armijā bija 6 miljoni karavīru. Kopš 1943. gada Japānas karaspēks cieta no apgādes krājumu trūkuma, jo īpaši pārtikas, medikamentu, munīcijas un bruņojuma, galvenokārt zemūdeņu embargo piegādes dēļ un Japānas kuģniecības zaudējumiem, ko pasliktināja ilgstošā sāncensība ar Japānas Impērijas floti. Piegāžu trūkuma dēļ liels skaits kaujas lidmašīnu kļuva nederīgas rezerves daļu trūkuma dēļ un "pat divas trešdaļas no Japānas kopējā militāro nāves gadījumu skaita [izraisīja] slimības vai nepietiekams uzturs".^[3]

Kara noziegumi

Visā Otrā Ķīnas un Japānas kara un Otrā pasaules kara laikā Japānas Impērijas armija bija izrādījusi milzīgu brutalitāti un iesaistījusies daudzās zvērībās pret civiliedzīvotājiem, kā arī karagūstekņiem, un Naņdzjinas slaktiņš bija vispazīstamākais piemērs.^[4] Citi kara noziegumi, ko pastrādāja Japānas imperatora armija, bija izvarošana un piespiedu prostitūcija, nāves gājieni, bioloģiskā kara izmantošana pret civiliedzīvotājiem un karagūstekņu sodīšana ar nāvi. Šādas zvērības kara laikā izraisīja daudzu miljonu cilvēku nāvi.^[5]

1873 — 32 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 50 000 (rezervē)
1894 — 96 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 150 000 (rezervē)
1903—155 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 350 000 (rezervē)
1904—325 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 450 000 (rezervē)
1914—335 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 685 000 (rezervē)
1918—700 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 800 000 (rezervē)
1930—375 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 125 000 (rezervē)
1931—700 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 850 000 (rezervē)
1941 — 1 750 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 1 600 000 (rezervē)
1943 — 2 200 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 2 300 000 (rezervē)
1945 — 6 100 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 1 200 000 (rezervē)

13. tips (augšpusē) un 22. tips (apakšā). Murata šautene ir pirmā vietējā ražotā japāņu armijas šautene, kas tika pieņemta ekipējumā 1880. gadā.
Tips 97 Či-Ha, Otrā pasaules kara visplašāk ražotais japāņu vidējais tanks
Impērijas armijas virsnieki, 1930 gadi
Armijas parāde Naņdzjinas pilsētā 1937. gadā
Japāņu kājnieku un kavalērijas karavīri Krievijas—Japānas kara laikā

Kategorija	Dienesta pakāpe	Uzšuve^[6]	Uzplecis^[7]
Imperators 天皇	Ģeneralisimuss 大元帥
Ģenerāļi 将官	Maršals 元帥
	Ģenerālis 大将
	Ģenerālleitnants 中将
	Ģenerālmajors 少将
Virsnieki 士官	Pulkvedis 大佐
	Apakšpulkvedis 中佐
	Majors 少佐
	kapteinis 大尉
	Leitnants 中尉
	Jaunākais leitnants 少尉
Apakšvirsnieks 准士官	Praporščiks 准尉
Seržanti 下士官	Vecākais seržants 曹長
	Seržants 軍曹
	Kaprālis 伍長
Kareivji 兵	Jaunākais kaprālis 兵長
	Augstākās klases ierindnieks 上等兵
	Ierindnieks 1.klases 一等兵
	Ierindnieks 2.klases 二等兵

Kvantunas armija

[1]
Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535.
[2]
Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535
[3]
Gilmore, Allison B. (1998). You Can't Fight Tanks with Bayonets: Psychological Warfare against the Japanese Army in the South West Pacific. Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. ISBN 0803221673.
[4]
Harries, Meirion; Harries, Susie (1994). Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army. New York: Random House. ISBN 0679753036.
[5]
https://en.wikipedia.org/wiki/Imperial_Japanese_Army#cite_note-sterling-60
[6]
Введені з 1938 року замість погон і кольорових петлиць родів військ. Скасовані з 3 вересня 1945 року у зв'язку з капітуляцією Японії.
[7]
Введені з 1930 року разом з кольоровими петлицями родів військ.

Overview of Imperial Japanese Army weapons and armaments in World War II
Army of the Land of the Rising Sun 100 years ago. Part 1. Leap from the Middle Ages into the XX century krievu: {{{2}}} (part 1 of 4)
Japanese war posters
The PBS program Victory in the Pacific Arhivēts 2010-03-26 Wayback Machine vietnē.
Imperial Japanese Army 3rd Platoon reenactor's resource Arhivēts 2012-01-28 Wayback Machine vietnē.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Japānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] [1]
Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535.

[2] [2]
Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535

[3] [3]
Gilmore, Allison B. (1998). You Can't Fight Tanks with Bayonets: Psychological Warfare against the Japanese Army in the South West Pacific. Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. ISBN 0803221673.

[4] [4]
Harries, Meirion; Harries, Susie (1994). Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army. New York: Random House. ISBN 0679753036.

[5] [5]
https://en.wikipedia.org/wiki/Imperial_Japanese_Army#cite_note-sterling-60

[6] [6]
Введені з 1938 року замість погон і кольорових петлиць родів військ. Скасовані з 3 вересня 1945 року у зв'язку з капітуляцією Японії.

[7] [7]
Введені з 1930 року разом з кольоровими петлицями родів військ.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]