Jānis Kinna
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Kinna (dzimis 1952. gada 18. oktobrī) ir latviešu lauksaimnieks un politiķis, bijušais Latvijas zemkopības ministrs. Viens no Latvijas Zemnieku savienības darbības atjaunošanas iniciatoriem.[1]
| Jānis Kinna | |
|---|---|
 Kinna 2009. gadā | |
| Latvijas zemkopības ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Valdis Birkavs |
| Priekštecis | Dainis Ģēģers1 |
| Pēctecis | Ārijs Ūdris |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1952. gada 18. oktobrī Smiltene, Latvijas PSR, PSRS |
| Politiskā partija |
PSKP (1978—1988) LZS (1989—pašlaik) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Nora Kinna |
| Profesija | inženieris-mehāniķis |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
| 1kā lauksaimniecības ministrs | |
Dzimis 1952. gadā Smiltenē, mācījās Valkas vidusskolā, Mores pamatskolā, 1971. gadā pabeidza Siguldas 1. vidusskolu. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē, 1976. gadā ieguva inženiera-mehāniķa specialitāti.[1] No 1976. līdz 1979. gadam strādāja Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas saimniecībā par galveno inženieri, vēlāk par direktora vietnieku. No 1979. līdz 1989. gadam bija padomju saimniecības "Dzērbene" direktors.[1]
1988. gada novembrī iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) darbībā kā Lauksaimniecības komisijas loceklis, bija LTF 2. domes valdes priekšsēdētāja vietnieks.[1] Strādāja pie agrārās reformas un nepieciešamo likumdošanas aktu sagatavošanas. 1989. gadā iestājās Latvijas Zemnieku savienībā, kur bija tās priekšsēdētāja vietnieks kopš tās atjaunošanas, ar viena gada pārtraukumu, līdz 1996. gadam. 1990. gada martā Kinnu ievēlēja Augstākajā padomē, kur viņš bija LTF frakcijas priekšsēdētāja vietnieks[1] un darbojās Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā,[2] 1993. gadā bija tās vadītājs. Kopā ar Aivaru Berķi pierunāja Gunti Ulmani kandidēt prezidenta amatam.[3]
Kinna bija Latvijas zemkopības ministrs Birkava valdībā, amatu zaudēja pēc valdības demisijas gadu vēlāk. Savulaik kritizēts par kolhozu likvidāciju.[1] LZS vēlēšanu centra koordinators 5. un 6. Saeimas vēlēšanās, pēc vairāku vietu zaudējuma 6. Saeimas vēlēšanās no politikas attālinājās.[1]
No 1996. līdz 1997. gadam strādāja SIA "Lauku Avīze" par galvenā redaktora vietnieku lauksaimniecības lietās. No 1997. gada aprīļa līdz 2001. gada jūnijam bija Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks.[1] Tad viņš pievienojās Valsts veterinārajam dienestam, paralēli kļūstot par pārtikas aprites valsts uzraudzības dienesta darba grupas vadītāju.[4]
Bija arī Pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieks administratīvajos jautājumos.[5] 2005. gada sākumā uzvarēja konkursā par Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoru.[6] Pusgadu vēlāk konkurss tika atzīts par prettiesisku, tomēr Kinnu no amata neatcēla.[7] 2008. gada septembrī ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu Jāni Kinnu no amata atcēla.[8] Decembrī pēc atkārtota konkursa Kinnu amatā atjaunoja.[9] 2011. gada 16. maijā iesniedza atlūgumu, jo nepiekrita plānotajām VMD reformām.[10]
Jānis Kinna ir bijis Latvijas Lielložas lielmeistars,[11][12] vēlāk viesnīcas "Mansaura" īpašnieks Austrijas Alpos, Montafonas ielejā pie Retikona grēdas, netālu no Šveices un Lihtenšteinas robežas.[13][14]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
