Illirija

Illirija^[1] jeb Ilīrija (sengrieķu: Ἰλλυρία, latīņu: Illyricum) bija valsts Eiropā 4.—2. gadsimtā p.m.ē. Atradās ilīriešu apdzīvoto apvidū Balkānu pussalas ziemeļrietumos. Valsts kodols bija ilīriešu taulantu (taulanti) cilts.

Ἰλλυρία (grieķu)

Pastāvēšanas laiks	385. gads p.m.ē.— 168. gads p.m.ē.
Iedzīvotāji	ilīriešu ciltis
Atrašanās vieta	mūsdienu Albānijā u.c. Balkānu pussalas valstīs
Galvenās pilsētas	Lissus (Leže) Epidamna

Vēsture

Valsts pastavēja arī agrāk, bet par ievērojamu spēku kļuva 385. gadā p.m.ē., kad par valdnieku kļuva Bardils (Bardyllis). Karoja ar Maķedoniju, piedalījās arī Maķedonijas Aleksandra karagājienos.

168. gadā pirms mūsu ēras romieši sagūstīja pēdējo Illirijas valdnieku Gentiju (Gentius) un sāka valdīt Illirijā. Tika izveidota Illirijas (Illyricum) province Romas impērijas, pēc tam Austrumromas impērijas sastāvā. Ilīrieši asimilējās un vēstures avotos par tiem vairs ziņu nav.

• 
• 
• 

• 
• 
• 
• 
• 

•