From Wikipedia, the free encyclopedia
Ikona (no grieķu: εἰκών, eikon — 'attēls') ir svētbilde kristīgajā (galvenokārt pareizticīgo) baznīcā, kurā attēlotas personas vai notikumi, kas tiek uzskatīti par svētiem baznīcas vēsturē. Ikona ir īpašas pielūgsmes priekšmets, kas ietilpst dievkalpošanas dzīvē.
Ikona tiek uzskatīta par saiti ar tagadni un mūžību, tā ir tāda kā saite starp tagadējo un mūžīgo. Caur šo logu var runāt (lūgt) ar tajā attēloto, nevis pašu attēlojumu — ikona palīdz koncentrēties lūgšanai.
Ikonu glezniecības galvenā īpatnība ir tā, ka nekad tajās nav gaismēnu. Tam arī ir teoloģisks pamatojums — ikonās tiek attēlota cita, gaismas, pasaule. Iekšējās gaismas koncentrācija ikonā vienmēr tiek vērsta uz attēlotā seju, īpaši izceļot acis, kas ir dvēseles spogulis un uz ko būtu jāvērš skatiens lūgšanas laikā. Ikona pēc saviem likumiem būvē laiktelpu — mūžības skatpunkts. Tieši tāpēc ikonā var būt savienoti vairāki laiki (piemēram, Jāņa Kristītāja galvas nociršanas laikā viņa galva var būt gan uz pleciem, gan uz šķīvja). Ikonā laiks un telpa nepakļaujas mūsu pasaules likumiem, jo ikonas pasaule pēc idejas skatās uz mūsējo, nevis otrādi — pēc būtības tā ir apgrieztā perspektīva. Līdz ar to, otrā plāna priekšmeti var būt tikpat lieli kā priekšplānā. Pēc būtības ikonu būvē pēc teksta principiem, kur ikkatru elementu traktē kā zīmi — krāsu, gaismu, žestu, seju, acis, telpu, laiku.
Ikonās attēloto svēto tēli ir dogmatiski, tāpēc ikonu gleznošana ir kanonizēta. Ikonu sižetu kanonizēšana notika ekumeniskajos koncilos. 629. gadā nolēma turpmāk atteikties no abstraktiem simboliem, Vecās Derības simboli tika nomainīti ar konkrētiem tēliem. Kopš tiem laikiem ikonogrāfiskais kanons paliek par patiesības kritēriju. Otrais Nīkajas koncils 787. gadā uzsvēra, ka baznīcas likums un tradīcija izdomā un dod norādījumus ikonām. Tātad, ikonas sacerēšana ir svēto tēvu uzdevums, bet ikonu gleznotāju — tikai sacerētā piepildīšana.
Materiāls — ar olas tempera krāsām uz koka dēļa, parasti 3—4 centimetrus bieza, gandrīz vienmēr uz dēļa uzlīmē audumu, tad klāj grunti, tad krāsas slāni. 15. gadsimtā reizēm ikonas gleznoja uz audekla, ko gruntēja no abām pusēm. No 18. gadsimta sāka izmantot arī eļļas krāsas, līdz ar to ikonas varēja gleznot uz audekla ar koka ķīļrāmi. Reti ikonas gleznotas uz vara plāksnēm un stikla.
Tradicionāli ikonu dēļu pagatavošanā izmanto tikai cirvi. Lielāka izmēra ikonām vairākus dēļus sastiprināja ar līmi un nostiprināja ar ķīli. Ikonas sejas pusē parasti izveidoja plakanu iedobumu, apkārt atstājot rāmi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
