Ikšķiles viduslaiku baznīca
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ikšķiles viduslaiku baznīca bija dievnams Ikšķilē, pašreizējā Svētā Meinarda salā. Baznīca un Ikšķiles viduslaiku pils ir vecākās mūra celtnes Baltijā.[1] Nosaukta Svētās Marijas vārdā.[2]
| Svētās Marijas baznīca | |
|---|---|
 Baznīcas drupas | |
  Svētās Marijas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Svētā Meinarda sala, Ikšķile, Latvija |
| Koordinātas | 56°48′56″N 24°30′02″E |
| Statuss | Drupas |
| Oficiālais nosaukums: Ikšķiles baznīcas drupas | |
| Aizsardzības numurs | 2884 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Baznīca Gotlandes akmeņkaļu vadībā uzcelta ap 1184. un 1185. gadu, tās celtniecību ierosinājis katoļu sludinātājs Meinards. Iespējams, baznīca uzcelta koka vai mūra baznīcas vietā. 1186. gadā šī kļuva par bīskapa katedrāli, kad Meinards tika iecelts par bīskapu. 1202. gadā kļuva par Rīgas domkapitula draudzes baznīcu pēc bīskapa rezidences pārcelšanas uz Rīgu. Ikšķiles baznīcā apglabāts gan Meinards, gan Bertolds — abi pirmie Livonijas bīskapi. Bertolda pīšļi gan 14. gadsimtā tika pārvesti uz Doma baznīcu Rīgā.[1]
Dievnams bija 22×11 m liels, celts no kaļķakmens mūra. Draudzes telpā (11,25×11 m) esošais stabs telpu sadalīja divos jomos. Baznīcas plānā un būvformās novērojams Gotlandes viduslaiku baznīcu romānikas stils. Baznīca bija Baltijai neraksturīgā agrīno viduslaiku divjomu baznīcas tipa.[1]
Vairākas reizes līdz 17. gadsimtam baznīca postīta karos. Nopostīta 1656. gada Otrajā Ziemeļu karā. Pēc tam tika veikta atjaunošana un daļēja pārbūve. 1688. gadā, iespējams, Ruperta Bindenšū vadībā veikts plašs remonts. Baznīca izpostīta Lielajā Ziemeļu karā 18. gadsimta sākumā, pēc tam atjaunota. 1864. gadā pie baznīcas novietota bīskapa Meinarda piemiņas plāksne. No 1879. līdz 1881. gadam Johana Daniela Felsko vadībā notika liela pārbūve.[1]
Baznīca nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. 1926. gadā tika izstrādāts atjaunošanas projekts, kuru nerealizēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušās baznīcas drupas. 1960. gadu sākumā tika veikta uzmērīšana, arheoloģiskie izrakumi. Vēl tika veikta mūru nostiprināšana un konservācija. Arheologa Jāņa Graudoņa vadībā viss arheoloģiskais komplekss tika izpētīts no 1968. līdz 1975. gadam. Pēc tam līdz 1976. gadam ap baznīcu un pili uzbērta mākslīga sala. 1999. gadā salu nosauca Svētā Meinarda vārdā. Sala pasludināta par svētvietu.[1] Salā uzstādīts 10 m augsts metāla krusts un akmens altāris.[3]
Kopš 1990. gadiem pie baznīcas tiek organizētas Svētā Meinarda dienas.[1]
Ikšķiles baznīca (1912)
Ikšķiles baznīcas drupas (1917)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
