Helsinku luterāņu katedrāle

Helsinku katedrāle (somu: Helsingin tuomiokirkko, Suurkirkko, zviedru: Helsingfors domkyrka, Storkyrkan) ir 19. gadsimta vidū celta Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas katedrāle, kas atrodas Somijas galvaspilsētas Helsinku centrā, Senāta laukumā. Helsinku diecēzes galvenā baznīca.

Šis raksts ir par luterticīgo katedrāli. Par Helsinku pareizticīgo katedrāli skatīt rakstu Helsinku pareizticīgo katedrāle.

Helsinku katedrāle
Helsinku katedrāle
Helsinku katedrāle Rādīt kartē "Helsinki" Helsinku katedrāle Rādīt kartē "Somija" Helsinku katedrāle Rādīt kartē "Eiropa"
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Helsinki, Ūsimā, Somija
Koordinātas	60°10′13″N 24°57′08″E
Piederība konfesijai	Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss	katedrāle
Arhitektūras apraksts
Arhitekts	Kārlis Ludvigs Engels (Carl Ludvig Engel), Ernsts Lormanis (Ernst Lohrmann)
Arhitektūras stils	neoklasicisms
Celtniecības sākums	1830. gads
Celtniecības beigas	1858. gads

Helsinku katedrāle

Kad 1812. gadā Helsinki kļuva par Somijas Lielhercogistes galvaspilsētu, Krievijas cars Aleksandrs I nodibināja fondu divu katedrāļu (luterticīgo un pareizticīgo) celtniecībai pilsētā. Helsinku katedrāle, kas ir viena no redzamākajām Helsinku būvēm, celta no 1830. līdz 1858. gadam un tās projekta autors ir daudzu Helsinku būvju radītājs Kārlis Ludvigs Engels (Carl Ludvig Engel, 1778—1840). Pēc Engela nāves baznīcu pabeidza viņa skolnieks Ernsts Lormanis (Ernst Lohrmann, 1803—1870). Katedrāles altārgleznas autors ir vacbaltietis Kārlis fon Hefs (Carl Timoleon von Neff/Тимофей Андреевич Нефф, 1804—1876).

Baznīcu uzbūvējot, to nosauca Nikolaja vārdā par Svētā Nikolaja baznīcu (Nikolainkirkko) par godu Krievijas cara Nikolaja I svētajam aizbildnim. Pēc Somijas neatkarības to pārdēvēja par Lielo baznīcu (Suurkirkko). Par katedrāli tā kļuva 1959. gadā, nodibinoties Helsinku diecēzei.

• 
• 
• 
  Interjers
• 
  Altārglezna
• 
  Ērģeles

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helsinku luterāņu katedrāle.