From Wikipedia, the free encyclopedia
Gregoriskie dziedājumi pamatā izpaužas kā gregoriskais korālis. Korāļi parasti ir vienbalsīgas liturģiskas dziesmas, kas izpaužas galvenokārt Rietumu kristietībā. Tā plašais dziedājumu repertuārs ir vecākais zināmais mūzikas repertuārs, kura attīstību saista ar 9. un 10. gadsimtu.
Tie ir vienbalsīgi a capella dziedājumi latīņu valodā, ko viduslaikos uzskatīja par mācīto ļaužu valodu. Sākotnēji tos dziedāja mūki un klosterskolu zēni. Gregoriskos korāļus izpildīja trejādi:
Ir dažādi dziedājumu veidi. Psalmi ir dziedājumi, kuru pamatā ir prozas teksts, tādēļ melodiju ritms ir ļoti brīvs kā izteiksmīgai runai. Uz viena augstuma skaņas bieži tiek rečitēti vairāki vārdi, vārdkopas vai pat plašas teksta frāzes. Šajos dziedājumos pats svarīgākais ir teksts, svēto vārdu saturs, nevis melodijas krāšņums.
Melodiskajai izteiksmībai lielāka nozīme ir citos dziedājumos - himnās, kuru pamatā ir pašu mūku sacerēta reliģiskā dzeja, kas parasti bija ritmiska un ar atskaņām. Himnas bija vieglāk iegaumējamas, tādēļ plaši izplatītas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gregoriskie dziedājumi |
Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.