Fosfolipīdi

Fosfolipīdi (no grieķu: φωσφό (phōsphó) — 'fosfo[rs]' un λίπος (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa. Fosfolipīdu molekulas veido spirti (glicerīns, sfingozīns), taukskābes, fosforskābe, kā arī aminoskābes — holīns, etanolamīns, serīns un citi savienojumi.^[1]

Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste

Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā

Fosfolipīdi ir amfifili savienojumi, jo to veidojošie taukskābju atlikumi ir hidrofobi, bet fosforskābes atlikums, kā arī aminoskābju un pārējo slāpekļa saturošo savienojumu atlikumi — hidrofili un ūdenī hidratējas. Šī iemesla dēļ ūdenī fosfolipīdi veido micellas, kurās hidrofobie taukskābju atlikumi ir pavērsušies uz micellas iekšpusi, bet fosfolipīdu molekulas hidrofilā daļa — uz ārpusi, kur tā hidratējusies ar ūdens molekulām. Līdzīgā veidā fosfolipīdi izvietojušies arī šūnu membrānā, ko veido lipīdu dubultslānis un olbaltumvielas.^[1]

Iedalījums

Atkarībā no fosfolipīdu sastāvā esošā spirta veida (glicerīna vai sfingozīna), fosfolipīdus sīkāk iedala:

• glicerofosfolipīdos jeb fosfatīdos, kas ir 1,2 diacilglicerīna 3-fosfāta jeb L-fosfatīdskābes atvasinājumi;
• sfingofosfolipīdos, kas ir nepiesātinātā dihidroaminospirta sfingozīna vai piesātinātā dihidrosfingozīna atvasinājumi.^[1]