Erzju valoda[1] (эрзянь кель) ir viena no divām mordviešu valodām. Agrāk kopā ar mokšu valodu dažkārt uzskatīta par vienu kopēju mordviešu valodu.[2] Pieder urāliešu valodu saimei, ietilpst Volgas somu valodu grupā. Izplatīta Krievijas Pievolgas reģionā, ir viena no Mordvijas Republikas oficiālajām valodam.
| Erzju valoda эрзянь кель | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Krievija | |
| Reģions: | Mordvija | |
| Pratēju skaits: | ~250 000 | |
| Valodu saime: | Urāliešu Somugru Somu-permiešu Volgas somu Mordviešu Erzju valoda | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Mordvija | |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | myv | |
| ISO 639-3: | myv | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Pēc dažādiem avotiem erzju valodu prot no 36 700[3] līdz pat 500 000 cilvēku, jo Krievijas tautas skaitīšanas avotos netiek atsevišķi norādīta erzju vai mokšu valoda, bet gan "mordviešu, erzju, mokšu" kopēja prašana.[4] Citi avoti sniedz informāciju par ievērojami lielāku skaitu valodas pratēju: aptuveni 250 000.[5]
Kopš 2006. gada Mordvijā erzju vai mokšu valoda (atkarībā no skolotāja pieejamības) ir tikusi ieviesta kā obligāts mācību priekšmets visās skolās no 2. līdz 6. klasei 2 stundas nedēļā.[6]
Erzju valoda ir minēta apdraudēto vai gandrīz apdraudēto valodu sarakstā.[7]
Alfabēts
Erzju alfabēts ir identisks tai radniecīgās mokšu valodas alfabētam, tie abi savukārt ir identiski krievu valodas alfabētam. Zemāk tas dots ar atbilstošo transkripciju latīņu alfabētā.
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 | 33 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| А | Б | В | Г | Д | Е | Ё | Ж | З | И | Й | К | Л | М | Н | О | П | Р | С | Т | У | Ф | Х | Ц | Ч | Ш | Щ | Ъ | Ы | Ь | Э | Ю | Я |
| а | б | в | г | д | е | ё | ж | з | и | й | к | л | м | н | о | п | р | с | т | у | ф | х | ц | ч | ш | щ | ъ | ы | ь | э | ю | я |
| A a | B b | V v | G g | D d | E e, Je je | Jo jo | Ž ž | Z z | I i | J j | K k | L l | M m | N n | O o | P p | R r | S s | T t | U u | F f | X x | C c | Č č | Š š | Šč šč | ʺ | Y y | ʹ | E e | Ju ju | Ja ja |
Skatīt arī
Atsauces
Literatūra
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
