Proza (latīņu: prosa — ‘tiešs’) jeb epika (grieķu: epikos — ‘vēstījošs’) ir daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā. Prozai tradicionāli bijis raksturīgs sižetiskums un lielākoties daudz mazāka tēlainība nekā dzejai, taču kopš 20. gadsimta sākuma modernisma, avangarda un vēlāk arī postmodernisma literatūrā bieži vien sastopami, piemēram, darbi bez sižeta un ļoti tēlaini prozas darbi (aizsākumi šādai prozai meklējami jau impresionisma literatūrā).

Prozas pamatžanri ir romāns, stāsts, novele, eseja, arī literārā pasaka, miniatūra, humoreska, tēlojums. Tomēr 20. un 21. gadsimta prozā ir vērojams žanru robežu sairums, žanru hibridizācija un līdzīgas parādības. Prozai piemīt vairāki paveidi — nacionāli vēsturiskais, heroiskais, sadzīves, satīriskais, biogrāfiskais, ģimenes, liriskais, filozofiskais, līdzība, detektīvs.

Literārā proza Senajā Grieķijā radās 6. gadsimta beigās un 5. gadsimtā p.m.ē un 3 nozīmīgas tekstu sacerēšanas nozares bija: vēsturiskā proza jeb historiogrāfja, daiļruna jeb retorika un filozofiskā proza.

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.