Emalja

Stiklveida emalja ir stiklveida masas (glazējuma) pārklājums, savienots ar metāla virsmu pie ļoti augstas temperatūras, ko lieto metālu virsmu dekoratīvai rotāšanai (juvelieru izstrādājumos) vai aizsardzībai pret koroziju (rūpnieciskajā emaljēšanā).

Šis raksts ir par stikla masu. Par citām jēdziena Emalja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Emaljēta dekoratīva tauriņveida piespraude (Ķīna)

Emaljēšanas procesā emaljas masu uzklāj metāla virsmai, un karsē +860° C temperatūrā. Pie šādas temperatūras emalja kūst, un pārklāj metāla virsmu, aizpildot nelīdzenumus.

Juvelierizstrādājumu emaljēšana

Emaljēšana kopš antīkās pasaules laikiem bija praktiski vienīgais metālu krāsošanas veids ar ilgnoturīgu iedarbību, kuru izmantoja visdažādāko metāla greznumpriekšmetu — rotu, kroņu, scepteru, bruņu utt., — virsmu dekoratīvu laukumu iekrāsošanai. Emaljas masu senajā pasaulē veidoja no 1/4 kvarca smilšu, 1/4 borskābes (H₃BO₃) un 2/4 svina mīnija (Pb₃O₄). Nepieciešamā krāsas toņa panākšanai, emaljas masai pirms karsēšanas pievienoja attiecīgu pigmentu: kobalta oksīdu (Co₃O₄) zilai vai melnai krāsai, kadmija oksīdu (CdO) sarkanai krāsai, vara oksīdu (2CuO) zaļai krāsai u.tml.

Rūpnieciskā emaljēšana

Rūpnieciskajā emaljēšanā emalja tiek izmantota, lai padarītu metāla virsmu noturīgāku pret koroziju, mehāniskiem un ķīmiskiem bojājumiem (piemēram, šķidrumu tvertņu, vannu, trauku utt. emaljēšana). Tā kā emaljā paliek mikroskopiskas poras, un caur tām ūdens var piekļūt metāla virsmai un izraisīt koroziju, lai to novērstu, emaljai pievieno aizsarganodu, kura sastāva parasti ir magnija sakausējums: magnijs ir vieglāk šķīstošs metāls nekā dzelzs, un elektroķīmiskā procesā magnijs un kalcijs (ūdens sastāvā) pārklāj mikroporas, nodrošinot aizsardzību pret koroziju.