Elmārs Grēns (dzimis 1935. gada 9. oktobrī Rīgā) ir latviešu molekulārbiologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
| ||||||||
| ||||||||
Veicis pētījumus molekulārbioloģijā, gēnu tehnoloģijā, molekulārvirusoloģijā.
Dzimis 1935. gadā Rīgā vijolnieka Jāņa Grēna un viņa sievas farmaceites Melitas Grēnes ģimenē. Mācoties vidusskolā, spēlēja klavieres, aizrāvās ar džeza mūziku.[1] Studēja organisko ķīmiju Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē pie profesora Gustava Vanaga. 1960. gadā spēlēja studentu estrādes orķestrī Imanta Kokara vadībā.[1]
Jau studiju laikā 1958. gadā sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes institūtā (LOSI), 1963. gadā aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju. 1966. gadā Grēns noorganizēja molekulārbioloģijas grupu Organiskās sintēzes institūtā.
1968. gadā ķīmijas zinātņu doktora disertāciju "Uzbūves ietekme uz beta dikarbonilsavienojumu īpašībām, kvantu ķīmiskie aprēķini". 1970. gadā piedalījās Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) kongresa organizēšanā Rīgā.[1]
No 1975. gada bija LOSI nodaļas vadītājs (1975—1980), vēlāk direktora vietnieks zinātniskajā darbā. No 1991. gada bija LZA Molekulārās bioloģijas institūta direktors. No 1993. līdz 2001. gadam bija Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, 2001. gadā kļuvis par zinātnisko direktoru. No 1995. līdz 1998. gadam viņš bija Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs.
E. Grēns publicējis vairāk nekā 340 zinātnisko rakstu:[2]
- E. Grens. Регуляторные механизмы репликции РНК-содержащих бактериофагов. Rīga: Zinātne 1974. 232 c. (krievu val.)
- P. Pumpens, E. Grens. Hepatitis B core particles as a carrier for B cell/T cell epitopes. Intervirology, 2001, vol. 44, N 2/3, pp. 98-114.
- P. Pumpens, E. Grens. Artificial genes for chimeric virus-like particles. In: Artificial DNA: Methods and Applications, CRC Press LLC, Boca Raton, 2002, pp. 249-327.
- P. Pumpens, E. Grens, M. Nassal. Molecular epidemiology and immunology of hepatitis B virus infection - an update. - Intervirology, 2002, vol. 45, N 4-6, pp. 218-232.
- P. Pumpens, Ulrich R., Sasnauskas K., Kazaks A., Ose V., Grens E. Construction of novel vaccines on the basis of the virus-like particles: Hepatitis B virus proteins as vaccine carriers, In: Y.Khudyakov (Ed.). Medicinal Protein Engineering. CRC Press, Taylor & Francis Group, Boca Raton London, New York, 2008, pp. 205-248.
- E. Grēns, I. Kalviņš, A. Deniņš. Biomedicīna un biofarmācija – gēnu tehnoloģijas un jaunu bioloģiski aktīvu vielu sintēzes tehnoloģijas. Stratēģiskā analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti, 2007, 25 - 40 lpp.
Grāmata
- Nāves impērija. Bioloģisko ieroču slepenā programma PSRS un vēlāk. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019.
- Augusta Kirhenšteina prēmija (1982)
- Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1995)
- Latvijas Republikas Ministru kabineta balva (2000)
Sieva ķīmiķe Eva Stankevica, meita mikrobioloģe Edīte Grēna-Karona, dēls Olafs Grēns.[1]
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
