Egejas jūra
jūra From Wikipedia, the free encyclopedia
Egejas jūra (grieķu: Αιγαίο Πέλαγος, turku: Ege Denizi) ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.[1] Ziemeļos ar Marmora jūru to savieno Dardaneļu šaurums, dienvidos to norobežo Kitiras, Krētas, Karpatas un Rodas salas. Dažkārt Egejas jūras akvatorijā atsevišķi izdala vēl Trāķijas jūru ziemeļos un Krētas jūru un Mirtejas jūru dienvidos.
| Egejas jūra | |
|---|---|
 | |
  Egejas jūra  Egejas jūra | |
| Koordinātas | 39°N 25°E |
| Okeāns | Atlantijas okeāns |
| Platība | 214 000 km2 |
| Garums | 700 km |
| Platums | 400 km |
| Maks. dziļums | 2561 m |
| Valstis un teritorijas |
 Grieķija Turcija |
| Lielākās pilsētas |
Atēnas (Grieķija) Hēraklija (Grieķija, Krēta) Izmira (Turcija) Saloniki (Grieķija) |
 Egejas jūra Vikikrātuvē | |
Egejas jūra ir ļoti bagāta ar salām, kuras tradicionāli tiek dēvētas par arhipelāgu — nosaukums, kuru mūsdienās attiecina uz jebkuru daudzskaitlīgu salu grupu.
Nosaukums
Jūras nosaukuma izcelsmei ir vairāki skaidrojumi. Saskaņā ar vienu jūra nosaukta senas pilsētas Egejas vārdā. Cits skaidrojums — jūra ieguva nosaukumu no amazoņu valdnieces Egejas, kas gāja bojā jūrā. Ir arī citi skaidrojumi.
Iespējams, ka vārds cēlies no grieķu valodas vārda αἶγες — ‘viļņi’, t.i. ‘viļņainā jūra’.
Apraksts
Dziļākā dzelme atrodas austrumos no Krētas salas — 3543 m dziļa — tomēr šo vietu biežāk uzskata par ārpus Egejas jūras esošu. Lielākais dziļums ziemeļos no Krētas salas — 2561 m.
Ūdens virsējā slāņa sāļums svārstās no 37 līdz 39 ‰. Rietumu daļā straumes pārsvarā plūst dienvidu virzienā, austrumu daļā — ziemeļu virzienā. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā 11—15 °С, vasarā 22—25 °С.
Veidojusies pliocēna beigās un pleistocēnā iegrimstot sauszemei — t.s. Egeīdai.
Salas
Egejas jūras salu arhipelāgu iedala sekojošās salu grupās:
- Ziemeļaustrumu Egejas salas
- Ziemeļsporādu salas
- Eboja
- Kiklādu salas
- Saronikas salas
- Dienvidsporādu salas
- Krēta
Lielākā daļa Egejas jūras salu ir sauszemes kalnu grēdu turpinājums jūrā. Daudzām salām ir drošas dabiskas ostas, tomēr lielais salu un sēkļu skaits padara navigāciju Egejas jūrā grūtu.
Vairākas salas ir vulkāniskas izcelsmes, vairākās salās iegūst dzelzsrūdu un marmoru. Lielākajās salās vietām ir auglīgi līdzenumi.
Gandrīz visas Egejas jūras salas pieder Grieķijai, lielākā Turcijai piederošā sala ir Gekčeada jūras ziemeļu daļā.
Līči
- Gekovas līcis (Turcija)
- Argolīdas līcis (Grieķija)
- Termaiks (Grieķija) u.c.
Vēsture
Egejas jūras krastos izveidojušās un attīstījušās vairākas civilizācijas, no kurām senākās ir Mīnojas civilizācija Krētā un Mikēnu civilizācija Peloponēsā. Vēlāk jūras krastos izveidojās senās pilsētvalstis — Atēnas un Sparta, kas kopā izveidoja hellēņu civilizāciju. Hērodots rakstos norādīja, ka grieķi dzīvo ap Egejas jūru kā "vardes apkārt dīķim". Egejas jūras reģionu vēlāk ieņēma persieši un romieši, šeit pastāvēja Bizantijas impērija, aktīvi darbojās venēcieši, tad to pakļāva Osmaņu impērija.
Egejas jūras krastos veidojās pirmās demokrātijas un tā kalpojusi par dažādu kultūru kontakta punktu.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
