Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945)

Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija, zināma arī kā Demokrātiskā Federatīvā Dienvidslāvija (DFD), bija pagaidu valsts, kas tika izveidota Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padomes (AVNOJ) otrajā sesijā. Dienvidslāvijas atbrīvošanas nacionālā komiteja (NKOJ) bija tās sākotnējā izpildinstitūcija. Visu tās pastāvēšanas laiku to vadīja maršals Josips Brozs Tito kā premjerministrs.

Demokratska Federativna Jugoslavija Демократска Федеративна Југославија Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija ← 1943 – 1945 → Karogs Ģerbonis Himna Hej, Sloveni Location of valsts Dienvidslāvijas DF 1945. gadā Pārvaldes centrs Belgrada Valoda(s) serbhorvātu, slovēņu, maķedoniešu Valdība Federatīva pagaidu valdība (1943–1945) Konstitucionālā monarhija (1943–1945, de jure) AVNOJ līderis  - 1943–1945 Ivans Ribars Karalis  - 1943–1945 Petars II Premjerministrs  - 1943–1945 Josips Brozs Tito Likumdevējs Pagaidu Federālā asambleja Vēsturiskais laikmets Otrais pasaules karš  - Dibināta 1943. gada 29. novembrī  - Pasludināta sociālistiska republika 1945. gada 29. novembrī Platība 255 800 km² Nauda dažādas valūtas

Vēsture

Teherānas konferencē valsti atzina sabiedrotie, kā arī AVNOJ kā tās apspriežu struktūru. Dienvidslāvijas karaļa Petara II trimdas valdība Londonā, daļēji Apvienotās Karalistes spiediena dēļ,^[1] atzina AVNOJ valdību ar Visas līgumu, ko 1944. gada 16. jūnijā parakstīja trimdas valdības premjerministrs Ivans Šubašičs un Josips Brozs Tito.^[1] Ar Visas līgumu trimdas valdība un NKOJ vienojās pēc iespējas ātrāk apvienoties pagaidu valdībā. Par jaunās valdības formu vienojās otrā Tito un Šubašiča vienošanās, kas tika parakstīta 1944. gada 1. novembrī nesen atbrīvotajā Dienvidslāvijas galvaspilsētā Belgradā. Dienvidslāvijas DF kļuva par vienu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātājām, parakstot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtus 1945. gada oktobrī.

Valsts tika izveidota, lai apvienotu Dienvidslāvijas pretošanās kustību cīņā pret Dienvidslāvijas okupāciju, ko veica Ass valstis. Vienošanās starp Šubašiču un Tito atstāja apzināti neizlemtu jautājumu par to, vai valsts būs monarhija vai republika, tāpēc līdz kara beigām valsts vadītāja amats bija vakants. Pēc valdību apvienošanas valsts tika reformēta kā vienpartijas Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika ar Josipu Brozu Tito kā premjerministru un Ivanu Šubašiču kā ārlietu ministru.

Atsauces

1. Walter R. Roberts. Tito, Mihailović, and the allies, 1941-1945. Duke University Press, 1987. 288. lpp.