From Wikipedia, the free encyclopedia
Dekāns (latīņu: decanus, no decem — 'desmit') ir baznīcas administratīvajā sistēmā lietots amata apzīmējums.
Pirmo reizi dekāna amats tika ieviests 7. gadsimtā, Franku karalistē, ar mērķi attīstījušos bīskapiju darbības sekmīgākai organizācijai. Dekāni reizi gadā inspicēja viņiem uzticētās baznīcas un kapelas, apmeklējot arī priesterus, bet pēc tam atskaitījās savam bīskapam. Vēlākos gadsimtos dekāna funkcijas paplašinājās — dekāns sasauca dekanāta kongregāciju, par svarīgākajām problēmām informēja bīskapu un piedalījās galvenajās diecēzes sanāksmēs.
Baznīcā dekāna amatu piešķir attiecīgās diecēzes bīskaps — ordinārijs, pirms lēmuma pieņemšanas, uzklausot attiecīgā dekanātā kalpojošu garīdznieku viedokli par piemērotību amatam.Par dekānu var kļūt pieredzes bagāts, cienījams priesteris. Baznīcas administratīvajā sistēmā dekānu var arī saukt par apgabala vikāru (latīņu: vicarius foraneus) vai arhiprezbiteru. Dekāns veic administratīvas un pastorālas funkcijas, lai savā dekanātā — noteiktā teritorijā koordinētu diecēzes draudžu darbu.[1]
Dekāna pienākums un tiesības ir:
Dekāns ikdienā nēsā liturģisku apģērbu — sutanu.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.