Dūlitla reids

Dūlitla reids, zināms arī kā Tokijas reids bija ASV uzlidojums Japānas galvaspilsētai Tokijai un citiem objektiem Honsju salā Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 18. aprīlī. Tā bija pirmā amerikāņu gaisa operācija, kas tika realizēta Japānas arhipelāgā. Lai gan reids radīja salīdzinoši nelielus postījumus, tas parādīja, ka Japānas cietzeme ir neaizsargāta pret amerikāņu gaisa uzbrukumiem. Tas kalpoja kā sākotnēja atriebība par 1941. gada 7. decembra uzbrukumu Pērlhārborai un pacēla ASV iedzīvotāju morāli, pēc šī asiņainā uzbrukuma. Reids tika nosaukts pulkvežleitnanta Džeimsa Dūlitla vārdā, kurš plānoja un vadīja uzbrukumu. Tas bija viens no sešiem amerikāņu flotes aviācijas reidiem pret Japānu un Japānas kontrolētajām teritorijām, kas tika veikti 1942. gada pirmajā pusē.

Dūlitla reids
Daļa no Klusā okeāna kara Aviācijas uzlidojumiem Japānai
Džimijs Dūlitls un B-25 Mitchell lidmašīnas uz aviācijas bāzes kuģa USS Hornet (CV-8) klāja pirms reida sākuma
Datums 1942. gada 18. aprīlis Vieta Kanto reģions un citas Japānas pilsētas Iznākums ASV propagandas uzvara; ASV un sabiedroto morāles pacēlums, Japānas rūpniecība un iedzīvotāju morāle tika sabojāta zaudētas visas amerikāņu lidmašīnas 250 000 ķīnieši nogalināti
Karotāji
ASV Ķīnas republika	Japānas impērija
Komandieri un līderi
Džeimss Dūlitls	Princis Naruhiko Higašikuni
Spēks
ASV Jūras kara flote 16 North American B-25 Mitchell vidējie bumbvedēji 80 lidotāji (52 virsnieki, 28 karavīri) 2 aviācijas bāzeskuģi 4 kreiseri 8 iznīcinātāji	liels skaits iznīcinātāju Kawasaki Ki-61 un zenītartilērijas vienību
Zaudējumi
16 B-25 lidmašīnas (15 bojātas, 1 internēta Padomju Savienībā) 3 nogalināti 8 sagūstīti (4 izdzīvoja 4 mira gūsta: 3 sodīti ar nāvi, 1 no slimībām)	50 nogalināti 400 ievainoti (ieskaitot civiliedzīvotājus)[nepieciešama atsauce] 5 jūrnieki sagūstīti 5 patruļkuģi nogremdēti Bojāts viens gandrīz pārveidots aviācijas bāzes kuģis

Operācijas gaita

1942. gada 18.aprīlī pulksten 7:38, kad amerikāņu aviācijas bāzeskuģis USS Hornet atradās 650 jūdžu attālumā no Honsju salas un 250 jūdžu attālumā no plānotās lidmašīnu izlidošanas vietas, kuģi atklāja divi Japānas flotes patruļkuģi. Kreiseris Nashville, kas pavadīja aviācijas bāzeskuģi, tos nogremdēja, bet amerikāņi no izglābtajiem japāņu jūrniekiem uzzināja, ka japāņi pa radio jau paspējuši ziņot par tuvojošos pretinieku eskadriļu.

Baidoties, ka ienaidnieks pacels lidmašīnas un nosūtīs pārtvert kuģus, eskadras komandieris viceadmirālis Viljams Halsijs lika nekavējoties sagatavoties lidmašīnu pacelšanās brīdim. Pirmo reizi pasaulē no bāzeskuģa īsā klāja pacēlās sauszemes bumbvedēji (B-25 Mitchell).^[1].

16 lidmašīnu eskadriļa, kas pacēlās reidam, trāpīja 13 mērķos: metalurģijas, mašīnbūves un ķīmiskās rūpnīcās, kuģu būvētavā, divās spēkstacijās, degvielas noliktavas un vieglā aviācijas bāzeskuģī, kas atradās Jokohamas ostā. Saskaņā ar Japānas datiem uz zemes gājuši bojā 50 cilvēki un 400 ievainoti. Liels ugunsgrēks izcēlās vienā no ieroču rūpnīcām.

Dūlitla reida karte

Bombardēšanas laikā netika zaudēta neviena lidmašīna. Tomēr bumbvedējus nebija iespējams atgriezt un nosēdināt atpakaļ uz aviācijas bāzeskuģa, un tika plānota nosēšanās Ķīnas republikas austrumu reģionos. 15 amerikāņu bumbvedēji sasniedza Ķīnu. Četras lidmašīnas veica smagu nolaišanos ūdenī vai rīsu laukos un avarēja. Trīs cilvēki gāja bojā un septiņi tika ievainoti. Izglābās 11 lidmašīnu apkalpes. Vēlāk japāņi sagūstīja astoņus amerikāņus. Trīs lidotāji - Dīns Halmarks, Viljams Ferovs un Harolds Spīds - tika nogalināti 1942. gada 15. oktobrī, pārkāpjot Ženēvas un Hāgas konvencijas un kara vešanas paražas. Roberts Melers nomira karagūstekņu nometnē 1943. gada 1. decembrī.

Vienīgā nebojātā lidmašīna kapteiņa Edvarda Jorka vadībā nolaidās Padomju Savienības Tālo Austrumu Piejūras novada lidlaukā "Unashi" un tika internēta. Padomju Savienība, pildot savas saistības pret Japānu saskaņā ar 1941. gada Neitralitātes paktu, pilotus internēja (sākotnēji tika pieņemts, ka visas lidmašīnas nolaidīsies Vladivostokā, bet PSRS tā paša iemesla dēļ tam nepiekrita). Ekipāža vispirms tika nogādāta Okhanskas pilsētā Molotovas apgabalā, kur viņi pavadīja 8 mēnešus, un pēc tam vispirms uz Taškentu, bet pēc tam uz Ašhabadu, kur 1943. gada 11. maijā viltus bēgšanas plāna aizsegā viņi tika pārvesti uz britu okupācijas zonu Irānā. No turienes pa Transirānas maršrutu Lendlīzes piegādei viņi ieradās mājās. To pašu “bēgšanas” ceļu izmantoja arī citas amerikāņu bumbvedēju apkalpes, kuras, ar bojātām lidmašīnām, kas liedza atgriezties Amerikas teritorijā, nolaidās padomju teritorijā. Pēc tam, kad viens no pilotiem informāciju par to nopludināja amerikāņu laikrakstiem, maršruts tika mainīts.

Reidam bija maza militāra, bet liela politiskā nozīme, to var salīdzināt ar padomju gaisa uzlidojumu Berlīnei naktī no 1941. gada 7. uz 8. augustu. Galu galā 1941. gada 5. septembrī, ziņojot par gatavošanās gaitu uzbrukumam Pērlhārborai, Japānas ģenerālštāba priekšnieks Hadžime Sugijama imperatoram apliecināja, ka amerikāņiem nav iespējams veikt atbildes gaisa triecienus Japānas teritorijā.

Sakritības dēļ pēc šī reida ASV, kuras līdz tam bija piedzīvojušas vairākas sakāves, sāka virkni uzvarošu operāciju.

Dūlitls sākotnēji uzskatīja, ka visu viņa lidmašīnu zaudēšana novedīs pie nonākšanas karalauka tiesas priekšā^[2], tā vietā viņš saņēma Goda medaļu un tika paaugstināts par brigādes ģenerāli.

Iesaistītās lidmašīnas

• 
  B-25 Mitchell lidmašīnas izlido no kuģa USS Hornet
• 
  B-25 Mitchell lidmašīnas uz kuģa USS Hornet
• 
  Lidmašinu klājs uz USS Hornet
• 
  kapteiņa Jorka pilotētā B-25 pēc avārijas nosēšanās Padomju Savienībā
• 
  priekšgala zīmējums uz Hari Kari-er lidmašīnas

16 lidmašīnu izlidošanas secība bija:

Lidmašīnas sērijas numurs	Iesauka	Eskadriļa	Mērķis	Pilots	Lidmašīnas liktenis
40-2344			Tokija	Pulkvežleitnants Džeimss Dūlitls	avarēja pie Cjužou, Ķīna
40-2292		37	Tokija	Pirmais leitnants Trevis Hūvers	avarēja pie Ninbo, Ķīna
40-2270	Whiskey Pete	95	Tokija	Pirmais leitnants Roberts Grejs	avarēja pie Cjužou, Ķīna
40-2282		95	Tokija	Pirmais leitnants Everets Holstroms	avarēja pie Šangrao, Ķīna
40-2283		95	Tokija	Kapteinis Deivids Džonss	avarēja pie Cjužou, Ķīna
40-2298	The Green Hornet	95	Tokija	Pirmais leitnants Dīns Halmarks	nosēdās jūrā pie Veņdžou, Ķīna
40-2261	The Ruptured Duck	95	Tokija	Pirmais leitnants Teds Lousons	nosēdās jūrā pie Čungšu, Ķīna
40-2242		95	Tokija	kapteinis Edvards Jorks	internēts Piejūras novadā, Padomju Savienība
40-2303	Whirling Dervish	34	Tokija	Pirmais leitnants Harolds Vatsons	avarēja pie Naņčanas, Ķīna
40-2250		89	Tokija	Pirmais leitnants Ričards Džoiss	avarēja pie Cjužou, Ķīna
40-2249	Hari Kari-er	89	Jokohama	kapteinis Čārlzs Ross Grīnings	avarēja pie Cjužou, Ķīna
40-2278	Fickle Finger of Fate	37	Jokohama	Pirmais leitnants Viljams Bovers	avarēja pie Cjužou, Ķīna
40-2247	The Avenger	37	Jokosuka	Pirmais leitnants Edgars Makelrojs	avarēja pie Naņčanas, Ķīna
40-2297		89	Nagoja	Majors Džons A. Hilgers	avarēja pie Šangrao, Ķīna
40-2267	TNT	89	Kobe	Pirmais leitnants Donalds Smits	nosēdās jūrā pie Čangšu, Ķīna
40-2268	Bat Out of Hell	34	Nagoja	Pirmais leitnants Viljams G. Ferovs	avarēja pie Ninbo, Ķīna

Piemiņa

Visplašākā Dūlitla reida piemiņas lietu ekspozīcija atrodas Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālajā muzejā (Raita-Patersona gaisa spēku bāzē) Deitonā, Ohaio štatā. Centrālā ekspozīcijas daļa ir gluži kā jauns B-25 lidaparāts, kas ir nokrāsots un marķēts kā Dūlita lidmašīna ar numuru 40-2344. Bumbvedējs, ko North American Aviation kompānija prezentēja reida veterāniem 1958. gadā, balstās uz autentiskās lidmašīnas reprodukciju. Lidmašīnu ieskauj vairāki autentiski ģērbti manekeni, tostarp Dūlitla, USS Hornet kuģa kapteiņa Marka Mičera un armijas un jūras spēku karavīrus, kas iekrauj bumbvedējā bumbas un munīciju. Izstādīti arī sudraba kausiņi, ko veterāni izmantoja katrā savā ikgadējā tikšanās reizē, lidojuma apģērba gabali un personīgais aprīkojums, izpletnis, ko viens no reida dalībniekiem izmantoja evakuējoties virs Ķīnas, un visu 16 apkalpju grupu fotogrāfijas un citi priekšmeti.

Ķīnā Dzjanšaņas pilsētā, Džedzjanas provincē, ir piemiņas zāle, kurā tiek godināti Dūlitla reida dalībnieki un ķīnieši, kuri viņiem sniedza palīdzību pēc reida.^[3][4]

Attēlojums mākslā un kino

Filmās "Pērlhārbora" (2001) un "Kauja par Midveju" (2019) ir sižeta līnija par reidu; Papildus tika demonstrēts gaisa kuģu un apkalpju sagatavošanas process tam.

Atsauces

1. Рейд Дулиттла: начало новой эпохи в военном деле Veidne:Wayback // BBC, 18 апреля 2017
2. «James H. Doolittle». 2009. gada 9. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 31. jūlijs.
3. Jeff Thatcher. «China, the second time around». Arkansas Democrat Gazette, 2018-11-11. Skatīts: 2022-12-16.
4. Zhenhuan Ma. «Airman's daughter thankful to museum». China Daily, 2018-10-26. Skatīts: 2022-12-16.

Ārējās saites

• Complete documentary about the Doolittle Raid, and interviews
• Official Doolittle Raiders website Archived
• Doolittle Raid. Naval History and Heritage Command
• Children of the Doolittle Raiders website
• Official historian of the Doolittle raid, Carroll V. Glines talks about the raid Arhivēts 10 March 2016 Wayback Machine vietnē.
• Unsettled History: America, China, and the Doolittle Tokyo Raid – PBS dokumentālā filma (57 min.)