Dīzeļdzinējs

Dīzeļdzinējs ir iekšdedzes dzinējs, kura degkamerā ievadītā degviela tiek aizdedzināta augstas kompresijas rezultātā (adiabātiskā kompresija). Šis process atšķiras no dzirksteļaizdedzes dzinējiem, piemēram, benzīna vai gāzes dzinējiem, kur gaisa un degvielas maisījums tiek aizdedzināts ar dzirksteli.

Dīzeļdzinējam ir augstāka dzinēja efektivitāte, salīdzinot ar jebkuru iekšdedzes motoru, sakarā ar augsto kompresijas pakāpi un salīdzinoši tīro sadegšanu. Zema ātruma dīzeļdzinēju efektivitāte (piemēram, kuģos) var pārsniegt pat 50%.^[1] Dīzeļdzinēji tiek ražoti gan divtaktu, gan četrtaktu versijās.

Sākotnēji dīzeļdzinēji bija plānoti, lai aizstātu stacionāros tvaika dzinējus. Kopš 1910. gada tie tika uzstādīti kuģiem un zemūdenēm, vēlāk arī lokomotīvēm, smagajām mašīnām, dažādām iekārtām un elektrostacijām. Kopš 70. gadiem palielinājās automašīnu skaits ar dīzeļdzinējiem. Pēc British Society of Motor Manufacturing and Traders datiem Eiropas Savienībā vidēji aptuveni 50% no pārdotajiem automobiļiem ir ar dīzeļdzinējiem.

Pasaules lielākais dīzeļdzinējs ir Wärtsilä-Sulzer RTA96-C, kura maksimālā jauda ir 84,42 MW (113,210 hp) ar 102 apgriezieniem minūtē.^[2]

Dīzeļdzinējiem ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem iekšdedzes dzinējiem.

Darot tikpat daudz darba, tie patērē mazāk degvielas, salīdzinot ar benzīna dzinējiem, augstās sadegšanas temperatūras un lielākas kompresijas pakāpes dēļ. Benzīna dzinēju efektivitāte parasti ir 30%, bet dīzeļdzinēji aptuveni 45% degvielas enerģijas spēj pārvēst mehāniskajā enerģijā
Tiem nav augsta sprieguma elektriskās aizdedzes sistēmas, tādēļ tie ir uzticamāki mitros apstākļos. Tā kā nav nepieciešamas spoles un sveces, tiek novērsts radio frekvenču starojums, kas varētu traucēt radioteleskopiem, navigācijas un komunikācijas aparatūrai.
Dīzeļdzinēji kalpo vidēji divas reizes ilgāk par benzīna motoriem. To var izskaidrot ar augstākas izturības detaļu lietošanu, kā arī ar to, ka dīzeļdegvielai ir labākas lubrikācijas funkcijas nekā benzīnam.
Dīzeļdegviela ir destilēta tieši no naftas, kas padara to lētāku. Destilācijas procesā tiek iegūts arī benzīns, taču daudz mazākā mērā un tam nepieciešami katalizatori, kas sadārdzina procesu.
Dīzeļdegviela ir drošāka, tā neeksplodē un neizdala viegli uzliesmojošus tvaikus.
Benzīna dzinējiem ir noteikta robeža, pie kuras turbīna nedod uzlabojumu, kas lielākoties saistīts ar detonācijas efektivitātes samazināšanos, ja būs pārāk augsts spiediens. Dīzeļdzinējiem šāda limita nav un to ierobežo tikai detaļu izturība.
Oglekļa monoksīda izmešu daudzums ir mazāks.^[3]