Boļeslavs II Drosmīgais

Boļeslavs II Drosmīgais (poļu: Bolesław II Śmiały, dzimis ap 1042. gadu., miris 1081. vai 1082. gadā), saukts arī par Dāsno (Szczodry) un Nežēlīgo (Okrutny) bija Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1058. līdz 1076. gadam un Polijas karalis no 1076. līdz 1079. gadam.

Boļeslavs II Drosmīgais
Bolesław II Śmiały

Tituls	Polijas kņazs
Pie varas	1058. - 1076. gads
Tituls	Polijas karalis
Pie varas	1076. - 1079. gads
Kronēšana	1076. gada 26. decembrī, Gņezno katedrāle, Gņezno
Priekšgājējs	Kazimirs I (Kazimierz I Odnowiciel)
Pēctecis	Vladislavs I Hermanis (Władysław I Herman)
Dinastija	Pjastu dinastija
Tēvs	Kazimirs I Atjaunotājs (Kazimierz I Odnowiciel)
Māte	Kijevas Marija Dobroņega (Maria Dobroniega)
Sieva	Višeslava? (Wyszesława)
Bērni	Meško Boļeslavovics (Mieszko Bolesławowic) Krakovas princis
Dzimis	apm. 1024. gadā Polijas karaliste (tagad  Polija)
Miris	1081. vai 1082. gadā Osiaha?, Karintijas hercogiste, Svētā Romas impērija, (tagad  Austrija)
Apglabāts	Osiahas abatija? (Stift Ossiach)

Boļeslavs II Drosmīgais bija Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijevas Krievzemes princesi Dobroņegu. Bija precējies ar Kijevas Krievzemes lielkņaza Vladimira I mazmeitu Višeslavu.

Atjaunoja Gņezno katedrāli, 1075. gadā nodibināja Plockas bīskapiju. Nodibināja benediktiešu klosterus Mogilno, Lubinā un Vroclavā. Nodibināja monētu spiestuves Vroclavā un Krakovā.

Realizēja aktīvu ārpolitiku, iejaucoties Ungārijas, Bohēmijas un Kijevas Krievzemes iekšējās lietās. Atbalstīja pāvestu Gregoriju VII cīņā pret Svētās Romas impērijas imperatoru. Tomēr 1079. gadā Krakovā lika nogalināt bīskapu Staņislavu Sčepaneku (Svēto Staņislavu), kuru apvainoja valsts nodevībā. Izmantojot šo notikumu, Boļeslavs II Drosmīgais augsmaņu sacelšanās rezultātā tika gāzts un bija spiests doties trimdā uz Ungāriju, bet par Polijas valdnieku kļuva Boļeslava brālis Vladislavs I Hermanis.

Priekštecis: Kazimirs I

Polijas kņazs (1058 - 1076) Polijas karalis (1076 - 1079)

Pēctecis: Vladislavs I Hermanis