From Wikipedia, the free encyclopedia
Benoni aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. d2-d4 Zg8-f6 2. c2-c4 c7-c5 3. d4-d5 .
Benoni aizsardzība | |
---|---|
Gājieni | 1. d4 Zf6 2. c4 c5 3. d5 |
ECO kods |
A43–A44 A56–A79 |
Pirmavots | A. Rainganuma grāmata |
Piederība | Pusslēgtās atklātnes. |
To klasificē pie pusslēgtām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodiem A43–A44 un A56–A79.
Terminu "Ben-Oni" ieviesis vācu šahists A. Rainganums grāmatā "Ben-Oni, vai Aizsardzība pret gambīta gājieniem šahā" (1825).[1] Pirmoreiz spēlēta partijās V. Ganšteins — T. Laza (Berlīne, 1841) un H. Stauntons — P. Sentamāns (mačs, 1843).[2]
Melnie labprātīgi atdod baltajiem telpas pārsvaru, cenšoties panākt aktīvu pretspēli, kombinējot flangu operācijas ar spiedienu uz balto centru.[2]
Klasiskā Benoni variantā baltie atturas no gājiena c2-c4. No vienas puses balto rīcībā paliek diagonāle f1-a6 un punkts c4, bez tam tie var ar c2-c3 kontrolēt punktu d4. No otras puses, tas, ka uz c4 nav balto bandinieka, atvieglo melno cīņu par punktu b5, izdarot tādām pozīcijām raksturīgo uzrāvienu dāmas spārnā ar gājienu b7-b5.
Par čehu Benoni šo atklātnes variantu nosaucis angļu meistars Viljams Hartstons savā grāmatā "Benoni" (1977). Dažreiz to sauc arī par Hromādkas Benoni, ar to uzsverot tieši šī čehu meistara nopelnus varianta papildināšanā ar jaunām idejām. Tā ir stabilāka, bet arī pasīvāka atklātnes sistēma par moderno Benoni. Pēc 4. Zc3 d6 5. e4, baltie izveidojuši centrā spēcīgu bandinieku ķīli, kuru melnie no savas puses bloķējuši. Turpinājumā melnie gatavo uzrāvienus b7-b5 un f7-f5, bet baltie savukārt b2-b4 un f2-f4 un spēlei ir izteikti manevrējošs raksturs.
Modernais Benoni mūsdienās ir populārākais šīs atklātnes variants. Pirmais Moderno Benoni 1927. gada Ņujorkas turnīrā izmēģinājis F. Māršals. Melnie, atstājot centru pusatvērtu, plāno laidni attīstīt uz g7, kombinējot to ar pretspēli dāmas spārnā. Baltie, nostiprinoties dāmas spārnā un centrā (a4, Zf3-d2-c4 utt.), cenšas piemērotā momentā izdarīt uzrāvienu centrā e4-e5.
Melnie attīsta laidni uz d6 ar ideju to caur c7 pārvest uz a5. Šī variantu 1982. gadā izgudroja Rolfs Martens un deva tam nosaukumu — čūska, jo līkloču laidņa kustība atgādina šo rāpuli. Šo variantu bieži spēlējis Normunds Miezis.
Melnie, atturoties no uzrāviena e7-e6 un centra aizvēršanas ar e7-e5, cenšas ātrāk pabeigt attīstību.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.