Belozerska

Belozerska (krievu: Белозе́рск), agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera. Tā atrodas 214 km uz ziemeļrietumiem no apgabala galvaspilsētas Vologdas.

Belozerska
pilsēta
Белозерск
Karogs Ģerbonis
Belozerska Rādīt kartē "Krievija" Belozerska Rādīt kartē "Vologdas apgabals"
Koordinātas: 60°02′00″N 37°46′00″E
Valsts	Krievija
Apgabals	Vologdas apgabals
Rajons	Belozerskas rajons
Pirmo reizi minēta	862
Augstums	130 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	8 183
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	www.gorod.belozer.ru
Belozerska Vikikrātuvē

Vēsture

Apdzīvotā vieta izveidojusies vepsu apdzīvotajā teritorijā pie Belojes (vepsu: Vålged jär’v’ — ‘Baltais ezers’). Slāvu cilšu ienācēji šo zemi sauca par Zaļesji ("aizmežu zemi"). Beloozera pirmo reizi pieminēta Nestora hronikā:

Nestora hronikas vēstījums par 862. gada notikumiem:

Un izvēlējās trīs brāļus ar viņu dzimtām, un ņēma sev līdzi visus rūsus, un atnāca un vecākais, Ruriks, apmetās Novgorodā, bet otrs, Siņeuss Beloozerā, bet trešais, Truvors, Izborskā. Un no tiem varjagiem sākās Krievzeme. Novgorodieši ir varjagu cilmes ļaudis, bet pirms tam bija slāvi. Pēc diviem gadiem nomira Siņeuss un viņa brālis Truvors. Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas - tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks.

No 1207. līdz 1238. gadam tā pakļāvās Rostovas kņaziem, bet pēc mongoļu iebrukuma Beloozera bija dalienas kņazistes galvaspilsēta. 1389. gadā Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis pakļāva to Maskavijas varai. 1777. gadā Beloozeru pārdēvēja par Belozersku un piešķīra tai apriņķa pilsētas tiesības.

Atsauces

1. Q126719912.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belozerska.