muižnieku dzimta From Wikipedia, the free encyclopedia
Bērensi fon Rautenfeldi (vācu: Berens von Rautenfeld), līdz 1752. gadam Bērensi (vācu: Berens) bija Rīgas patriciešu, vēlāk muižnieku dzimta.
Dzimtas ciltstēvs bija Rīgas tirgotājs Heinrihs Bērenss (1699—1778), kurš pēc Lielā Ziemeļu kara ieradās Rīgā un 1735. gadā ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Iespējams, ka viņa tēvs bija Kēnigsbergas aldaris Johans Bērenss (Berends, Behrentz). 1737. gadā Heinrihs apprecēja Rīgas rātskunga meitu Katrīnu Hedvigu Krīgeri (Krüger), viņiem piedzima pieci dēli — Eberhards (1738—1810), Heinrihs (1740—1815), Johans Georgs (1741—1805), Kārlis (1747—1809) un Ludvigs Vilhelms (1748—1797).
1749. gadā Heinrihs Bērenss kļuva par Lielās ģildes vecāko. 1752. gadā viņu iecēla par Krievijas impērijas galma komercpadomnieku un tajā pašā gadā uzņēma Svētās Romas impērijas dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Bērenss no Rautenfeldas. Viņš iegādājās Kastrānes muižu, Jaunraunas muižu (Ronneburg-Neuhof) un Raunas pilsmuižu (Schloss Ronneburg), kuras pēc viņa nāves 1778. gadā mantoja viņa dēli.
Ludvigu Vilhelmu Bērensu no Rautenfeldas 1797. gadā uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet Georgu Bērensu no Rautenfeldas 1800. gadā gan Igaunijas bruņniecības, gan Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No dzimtas uzvārda cēlies Bieriņu muižas latviskais nosaukums, to pārvaldīja secīgi Heinrihs Eberhards Bērenss fon Rautenfelds (1822—1895), Heinrihs Augusts Bērenss fon Rautenfelds (1850—1896) un viņa atraitne Teofila Anna Margarēte Bērensa fon Rautenfelde. Pēdējā Bieriņmuižas īpašniece pēc Heinriha Augusta Bērensa fon Rautenfelda nāves 1923. gadā bija viņa sieva Elizabete Emīlija, dzimusi Kuģenieks.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.