From Wikipedia, the free encyclopedia
1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks (devīze — "Visu par Latviju!"), par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī — par Aviācijas pulku.
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Latvijas Aviācijas pulks" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
1939. gada 1. septembrī Aviācijas pulkā bija 3 iznīcinātāju eskadriļas, 4 sauszemes un 1 flotes izlūku—hidroplānu eskadriļa. Kopā bija 100-150 dažāda tipa lidaparātu (lielākā daļa no tiem jau bija novecojusi un savu laiku nokalpojusi). Kaujasspējīgi bija tikai 26 britu iznīcinātāji divplākšņi Gloster Gladiator (iepirkti 1938. gadā) un 12 Bristol Bulldog II . 125 virsnieki, 249 instruktori un kareivji, un 54 brīva līguma darbinieki.
1939. gadā Latvija Aviācijas pulka modernizēšanas vajadzībām Lielbritānijā pasūtīja 30 modernus Hawker Hurricane iznīcinātājus, kas bija bruņoti ar 4 vai 8 ložmetējiem un diviem lielgabaliem. Par lidaparātiem bija samaksāts, bet kara sākšanās dēļ Lielbritānija tos Latvijai tā arī nenodeva.[1] Tas bija pamudinājums Latvijai pastiprināti pievērsties savu lidaparātu ražošanai un 1940. gada pavasarī pirmos izmēģinājuma lidojumus veica gan Kārļa Irbīša konstruētais iznīcinātājs VEF I-16, gan arī Herberta Cukura konstruētais pikējošais bumbvedējs Cukurs C-6bis, kuru Latvijas armija paspēja pieņemt bruņojumā un veikt 12 šādu lidaparātu pasūtījumu.
Lidlauki un palīglidlauki atradās Rīgā (Spilves lidosta), Rāmavā, Jumpravmuižā (Rumbulas lidlauks), Koknesē, Gulbenē, Krustpilī (Krustpils lidlauks). Jūras aviācijas bāzes bija Liepājā un Usmā.
Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Aviācijas pulku likvidēja 1940. gada 25. decembrī.
Komandieris | Komandēšanas laiks |
---|---|
Alfrēds Valeika | 1919.07.06 — 1919.08.10. |
Rūdolfs Drillis | 1919.08.10 — 1921.12.02. |
Frīdrihs Zute | 1921.12.02 — 1922.16.09. |
Jāzeps Baško | 1922.16.09 — 1926.04.01. |
Arvīds Skurbe | 1926.04.01 — 1926.29.09. |
Jāzeps Baško | 1926.29.09 — 1929.19.09. |
Arvīds Skurbe | 1929.19.09 — 1935.09.08. |
Jānis Indāns | 1935.09.08 — 1937.10.02. |
Rūdolfs Kandis | 1937.10.02 — 1940.09.27. |
Nosaukums | Valsts | Skaits | Gads |
---|---|---|---|
Iznīcinātāji | 65 | ||
Ansaldo A-1 Ballila | Itālija | 12 | 1923/5 |
Gourdou-Lesseure B3 | Francija | 1 | 1924 |
Martinsyde F-4 Bussard | Lielbritānija | 1 | 1924 |
Martinsyde ADC-1 | Lielbritānija | 7 | 1926 |
Fiat CR-1 | Itālija | 6 | 1927 |
Bristol Bulldog II | Lielbritānija | 12 | 1929 |
Gloster Gladiator I | Lielbritānija | 26 | 1937/8 |
Izlūklidmašīnas | 46 | ||
SVA-10 | Itālija | 4 | 1923 |
De Haviland DH-9A | Lielbritānija | 7 | 1926 |
Letow-Šmolik Š-16 | Čehoslovākija | 21 | 1927/8 |
Stampe et Vertongen SV5 | Beļģija | 11 | 1935 |
Hawker Hind B | Lielbritānija | 3 | 1938 |
Mācību lidmašīnas | 5 | ||
Avro 548 N | Lielbritānija | 2 | 1925 |
Avro 504 K | Lielbritānija | 2 | 1925 |
Miles Magister | Lielbritānija | 1 | 1939 |
Lidlaivas | 3 | ||
Savoia S-16-SII | Itālija | 3 | 1923 |
Hidroplāni | 12 | ||
Hanriot H17 | Francija | 2 | 1924 |
Caudron C60 | Francija | 1 | 1925 |
Heinkel SII, He4 | Zviedrija | 6 | |
Link-Svenska-Pirat | Zviedrija | 1 | 1929 |
Hanza Brandenburg HB | Somija | 2 | 1927 |
Fairey Seal | Lielbritānija | 4 | 1934 |
Kopā: | 131 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.