Austrumviru apriņķis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Austrumviru apriņķis (igauņu: Ida-Viru maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis atrodas valsts ziemeļaustrumos, rietumos robežojas ar Rietumviru apriņķi, dienvidrietumos ar Jegevas apriņķi, bet austrumos no Krievijas to šķir Narvas upe. Ziemeļos Austrumviru apriņķi apskalo Somu līcis un Narvas līcis, savukārt dienvidos - Peipusa ezers. Austrumviru apriņķis atrodas Ziemeļaustrumigaunijas līdzenumā. Apriņķa administratīvais centrs ir Jehvi, bet lielākā pilsēta ir Narva.
Remove ads
Remove ads
Administratīvā struktūra
Līdz 2017. gadam administratīvi apriņķis iedalījās 5 pilsētās (Kivieli, Kohtla-Jerve, Narva, Narva-Jēsū, Sillamē) un 15 pagastos (Alajē pagasts, Aseru pagasts, Avinurmes pagasts, Illukas pagasts, Īsaku pagasts, Jehvi pagasts (tajā ietilpst Jehvi pilsēta), Kohtlas pagasts, Kohtla-Nemme, Lohusū pagasts, Liganuzes pagasts (tajā ietilpst Pisi pilsēta), Meetaguzes pagasts, Sondas pagasts, Toilas pagasts, Tudulinnas pagasts, Vaivaras pagasts).
Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 8 pašvaldības - Alutaguzes pagasts, Jehvi pagasts, Kohtla-Jerve, Liganuzes pagasts, Narva, Narvas-Jēsū pilsētas pašvaldība, Sillamē un Toilas pagasts.
Remove ads
Iedzīvotāji
Pēc 2021. gada tautskaites datiem Austrumviru apriņķī dzīvoja 132 741 iedzīvotājs. 73,25% bija krievi, 18,45% igauņi, 2,46% ukraiņi, 2,05% baltkrievi un 0,80% somi.
Vēsture
1238. gadā Zobenbrāļu ordenis atteicās no Viruzemes par labu Dānijai, kuras igauņu vasalis Dītrihs Kīvels sāka celt mūra cietoksni Narvas pilskalnā. 1268. gadā Rakveres kaujā apvienotais Livonijas un Dāņu Igaunijas karaspēks apturēja Novgorodas zemes rīkotā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Ziemeļigaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Rakveres, Tolses, Narvas un Vasknarvas fogtejas. Pēc Livonijas kara Viruzeme nokļuva Zviedru Igaunijas sastāvā, tolaik tā bija sadalīta Viruzemes un Alentakas apriņķos. Pēc Lielā Ziemeļu kara Viruzeme bija Krievijas impērijas pakļautībā. No 1918. gada tā ir Igaunijas Republikas sastāvdaļa.
Igaunijas hercogistes Virijas (Wirlandia), Vasknarvas (Nyslotia) un Alentakas apriņķi (1730)
Apskates vietas
- Krenholmas manufaktūra (Kreenholmi Manufaktuur)
- Metaguzes muiža (Mäetaguse mõis)
- Narvas Aleksandra katedrāle (Narva Aleksandri Suurkirik)
- Narvas bāka (Narva-Jõesuu tuletorn)
- Narvas elektrostacijas (Narva Elektrijaamad)
- Narvas pareizticīgo katedrāle (Narva Issanda Ülestõusmise peakirik)
- Narvas pils (Narva Hermanni linnus)
- Narvas rātsnams (Narva raekoda)
- Pihticas klosteris (Kuremäe klooster)
- Purtses pils (Purtse vasallilinnus)
- Valastes ūdenskritums (Valaste juga)
- Viktorijas bastions (Victoria bastion)
Remove ads
Attēlu galerija
Igaunijas elektrostacija
Krenholmas manufaktūra
Metaguzes muiža
Narvas Aleksandra baznīca
Narvas bāka
Narvas pareizticīgo katedrāle
Narvas pils
Narvas rātsnams
Pihticas klosteris
Purtses vasaļa pils
Valastes ūdenskritums
Viktorijas bastions
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumviru apriņķis.
- Metaguzes muiža
- Pihticas klosteris
- Purtses pils
- Viktorijas bastions
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads