Aptaukošanās

Aptaukošanās, tuklums jeb korpulence (latīņu: corpulentia — ‘tuklums, resnums’^[1]) ir pārmērīgs ķermeņa taukaudu daudzums.^[2] Pēc Broka indeksa cilvēkam ir aptaukošanās, ja viņa ķermeņa liekā masa pārsniedz 20% vai ķermeņa masas indekss ir lielāks par 25 kg/m².^[3] Vīriešiem tauki vairāk uzkrājas ķermeņa augšdaļā un uz vēdera, bet sievietēm — uz vēdera un gūžām,^[2] tāpēc aptaukošanos var arī noteikt pēc vidukļa un gurnu apkārtmēra attiecības, kas vīriešiem aptaukošanās gadījumā parasti ir lielāks par 1, bet sievietēm — lielāks par 0,85.^[3] Aptaukošanās var radīt dažādas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, diabētu un locītavu problēmas, tāpēc svarīgi ir uzturēt veselīgu svaru un dzīvesveidu.

Aptaukošanās
Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem
Cilvēka bez liekā svara, ar lieko svaru un tukla cilvēka salīdzinājums
ICD-10	E66
ICD-9	278
OMIM	601665
DiseasesDB	9099
MedlinePlus	007297
PME	PME

Klasifikācija

Pamatraksts: ķermeņa masas indekss

Pēc starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas aptaukošanās ir endokrīnās, uztura un vielmaiņas slimība. Aptaukošanās kods šajā klasifikācijā ir E66. Sīkāk šajā klasifikācijā aptaukošanās tiek dalīta šādi:^[4]

• aptaukošanās pārmērīgas ēšanas dēļ (E66.0);
• medikamentu ierosināta aptaukošanās (E66.1);
• pārmērīga adipozitāte ar plaušu hipoventilāciju (E66.2);
• citi aptaukošanās varianti (E66.8);
• aptaukošanās, neprecizēta (E66.9).

Vēl aptaukošanās klasifikācija tiek veikta, izmantojot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) kā mērījumu. Ķermeņa masas indekss tiek iegūts, dalot personas masu kilogramos ar auguma metru kvadrātu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kritērijiem, aptaukošanās klasifikācija ir šāda:

ĶMI	Svara kategorija
18,00—25,00	Normālas ķermeņa masas oficiālās robežas
20,00—25,00	Normālas ķermeņa masas ieteicamās robežas
25,00—30,00	Liekais svars (netiek uzskatīta par slimību)
30,00—35,00	Pirmās pakāpes aptaukošanās
35,00—49,00	Otrās pakāpes aptaukošanās
>40,00	Trešās pakāpes, galēja jeb ļoti smaga aptaukošanās

Tomēr jāatzīmē, ka ĶMI neņem vērā ķermeņa taukaudu procentu, muskuļu masu un citus faktorus, kas var ietekmēt personas veselību. Svarīgi ņemt vērā arī citus rādītājus un veselības faktorus, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par personas veselības stāvokli.

Ietekme uz veselību

Aptaukošanās var būt nopietna veselības problēma un radīt daudzas negatīvas ietekmes kā uz fizisko, tā arī uz psiholoģisko labsajūtu. Aptaukošanās palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Tas var izraisīt augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un citas sirds un asinsvadu problēmas. Aptaukošanās ir arī viens no galvenajiem 2. tipa diabēta izraisītājiem. Liekais svars var traucēt insulīna darbību un izraisīt insulīna rezistenci.

Liekais svars var palielināt slodzi uz locītavām, izraisot locītavu sāpes un sašaurinot kustības diapazonu. Tā arī var palielināt osteoartrīta risku. Aptaukošanās var radīt elpošanas problēmas, piemēram, miega apnoju, kur persona miega laikā var īslaicīgi pārstāt elpot.

Atsauces

1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 400. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
2. A. Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2016. gada 10. decembrī.
3. Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 136. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
4. «Aptaukošanās ar citas hiperalimentācijas (E65-E68)». Slimību profilakses un kontroles centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 3. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 10. decembrī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aptaukošanās.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)