Apstākļi

Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas norāda darbības apstākļus un apstākļa vārda vai īpašības vārda mēru. Apstākļus iedala sešās grupās: laika, vietas, veida, cēloņa, nolūka un mēra apstākļos. Vienkāršie apstākļi var būt izteikti ar patstāvīgu vārdu vai arī ar patstāvīgu vārdu kopā ar prievārdu.^[1] Saliktie apstākļi var tikt izteikti ar nedalāmiem vārdu savienojumiem un saliktu nosaukumu.^[1]

Piemēri
Šajos piemēros apstāklis ir atzīmēts treknrakstā. Visu savu dzīvi amatnieks smagi strādāja. Mēs strādājam pļavā. Viņš devās uz ASV strādāt par skolotāju.

Savrupinot ar komatiem atdala tikai viena veida apstākļus.

Iedalījums

Paveids	Jautājumi, uz kuriem atbild
Cēloņa apstāklis	kāpēc?, kādēļ?, no kā?
Laika apstāklis	kad?, cik ilgi?, no kura laika?, līdz kuram laikam?
Mēra apstāklis	cik?, cik lielā mērā?
Nolūka apstāklis	kādēļ?, kādā nolūkā?, pēc kā?
Veida apstāklis	kā?, kādā veidā?
Vietas apstāklis	kur?, kurp?, no kurienes?, uz kurieni?